Mašīnrakstītāji

Sieviete un vīrietis katru dienu satiekas vienā un tajā pašā darbavietā. Tas ir tradicionāls darbs no astoņiem rītā līdz pieciem vakarā — nelielā birojā, kur monotons rakstāmmašīnu klabēšanas troksnis nekad nerimst, kamēr viņi atkal un atkal veic vienu un to pašu uzdevumu: uz reklāmas pastkartēm raksta potenciālo klientu vārdus un adreses. Tā savas dienas vienā birojā pavada Silvija Peitone un Pols Kaningems. Sieviete un vīrietis, kuri ikdienas sarunās izmisīgi cenšas runāt par to, kas viņus aizkustina, apbēdina un pat sāpina. Viņi ir cieši pārliecināti, ka nekad nebūs spiesti darīt neko tādu, ko nevēlas, un ka šī ikdienas „mehāniskā” rakstīšana uz pastkartēm ir tikai pagaidu darbs. „Mašīnrakstītāji” ir luga par vēlmi dzīvot citādi, par vēlmi izrauties, kaut uz īsu brīdi, no ikdienas rutīnas čaulas, un vienlaikus par dziļām bailēm kaut ko mainīt jau iedibinātā dzīvē. Tā ir luga par ambīcijām, kas ir lielākas par cilvēku, kurš tās nes.