Mašīnrakstītāji

Sieviete un vīrietis katru dienu satiekas vienā un tajā pašā darbā. Tas ir tradicionāls darbs no astoņiem rītā līdz pieciem pēcpusdienā nelielā birojā, kur nepārtraukti dzirdama vienmuļā rakstāmmašīnu klaudzoņa, kamēr viņi veic vienu un to pašu uzdevumu: uz reklāmas pastkartēm raksta potenciālo klientu vārdus, uzvārdus un adreses. Tā savas dienas vienā birojā pavada Silvija Peitone un Pols Kaningems. Sieviete un vīrietis, kuri izmisīgi ikdienas sarunās cenšas runāt par to, kas viņus aizkustina, apbēdina un pat sāpina. Viņi ir cieši pārliecināti, ka nekad nebūs spiesti darīt to, ko nevēlas, un ka šī ikdienas, “mašīniski” veiktā pastkaršu rakstīšana ir tikai pagaidu darbs. “Mašīnrakstītāji” ir luga par vēlmi dzīvot citādi, par vēlmi vismaz uz brīdi izkļūt no ikdienas rutīnas čaulas un vienlaikus par lielajām bailēm kaut ko mainīt iedibinātā dzīvē. Tā ir luga par ambīcijām, kas ir lielākas par pašu cilvēku.