Orfejs

2025. gadā iestudējums “Orfejs” tika nominēts divām “Zelta skatuves krusta” balvām kategorijās “Labākais tehniskais noformējums” un “Labākā mūzika”. Žilvinas Vingelis režisora iecere, kas balstīta Žana Kokto lugā “Orfejs”, uzvarēja 2023. gada VMT rīkotajā konkursā “DramaTest”.

Iestudējuma “Orfejs” pamatā ir Žana Kokto (1889–1963) luga. Viņš bija viena no ievērojamākajām personībām Francijas kultūras dzīvē 20. gadsimta pirmajā pusē. Lai gan luga sarakstīta gandrīz pirms simt gadiem, tajā aplūkotas tēmas, kas joprojām ir tikpat aktuālas un nozīmīgas. Pēc režisora Ž. Vingeļa domām, tā ir sava veida pasaka pieaugušajiem par sapņiem un realitāti, attiecībām un ģimeni, kā arī karjerismu, kas to visu aizēno: “Kokto šeit darbojas kā rūpīgs žonglieris, radot pasauli bez vienas vienīgas patiesības, kurā sapņi atkal pārtop realitātē.”

“Orfejs” (1925) bija ne vien J. Kokto pirmais nozīmīgais darbs teātrim, bet arī viņa pirmais mēģinājums pievērsties Orfeja tēlam — mītiskajam sengrieķu dziedonim. Šī tēma viņu pavadīja visas karjeras gaitā, tostarp vēlākajā, plaši pazīstamajā filmu triloģijā: “Dzejnieka asinis” (1930), “Orfejs” (1950) un “Orfeja testaments” (1960). Kokto sarakstīja šo filmu scenārijus un tās režisēja.

Lugas darbība risinās Orfeja un Eiridīkes, jauna pāra, mājās Trāķijā, kas nepārprotami iegūst 20. gadsimta 20. gadu Parīzes vaibstus. Skatītāji nonāk art deco vidē, kas ir gan estētiska, gan mistikas piesātināta un piepildīta ar komponista Andrjus Šiurja no dažādiem skatuves priekšmetiem radīto skaņu ainavu.

Orfejs ir apziņas plūsmas sirreālistu dzejnieks, kurš tiecas uzrakstīt spožu dzejoli dzejas konkursam, kas orientēts uz plašu popularitāti. Viņa radošā metode ir iztaujāt zirgu, kurš apmeties viņa mājās, cerot no jauna izgudrot pašu dzeju. Tikmēr aizmirstā un atstumtā Eiridīke rod mierinājumu stiklinieka Ertebiza sabiedrībā. Taču drīz kļūst skaidrs, ka ne Ertebiza, ne zirgs nav tādi, kādi šķiet…

Lugas sižetā savijas klasiskā teātra, sirreālisma, dadaisma un vizuālās mākslas tradīcijas. Režisors Ž. Vingelis saka, ka šeit realitāte mijas ar sapņiem un atklājas galvenās tēmas: dzīve un nāve, radošās ambīcijas un personīgā laime. Lugas mākslinieciskā un kultūras nozīme ir nenoliedzama, tomēr Lietuvas teātra vēsturē tā iestudēta reti. Svarīgi, ka Lietuvas skatītājiem beidzot tiek piedāvāts pārstrādāts un atjaunināts lugas tulkojums, ko vairs neietekmē padomju cenzūra.

Mūsdienās Žanu Kokto, visticamāk, dēvētu par starpdisciplināru mākslinieku. Kā raksta “The National Observer”, “mākslinieku paaudzē, kuras drosme radīja visu 20. gadsimta mākslu, J. Kokto visvairāk līdzinājās renesanses cilvēkam”. Viņš izmēģināja spēkus daudzās profesijās: bija rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs, mākslinieks, scenārists, kinorežisors, grafiskais dizainers, pianists, interjera un modes dizainers, skulptūru un sirreālu objektu veidotājs, kā arī mūzikas un boksa menedžeris. Iestudējumā piedalās trīs