Joanna Bednarczyk: QUANTA

◊ 2024. gada Golden Stage Cross balva par labāko režiju – Łukasz Twarkowski ◊ 2024. gada Golden Stage Cross balva par labāko scenogrāfiju – Fabien Lédé ◊ 2024. gada Golden Stage Cross balva par labāko gaismu mākslinieka darbu – Eugenijus Sabaliauskas

No poļu valodas tulkojis Vyturys JARUTIS

“Dažas vietas ir kā cilvēki: dažas mirdz, bet citas ne,” citējot kādu klasiķi. Viesnīca “Les Moires” ir vienīgais mirdzošais punkts daudzu kilometru apkārtnē. Tālu no iecienītajiem tūrisma maršrutiem tā pastāv tā, it kā laika nebūtu: tā nekļūst ne vecāka, ne jaunāka; tā vienkārši ir. Runā, ka augstu kalnos laiks rit ātrāk, lai gan cilvēki šādas atšķirības nespēj pamanīt. Lai gan pati “Les Moires” laiku nepiedzīvo, tās iemītnieku dzīves rit straujāk nekā notikumi tuvāk zemei. Tas, ka šo paātrinājumu var novērot, ir pretrunā visiem klasiskās fizikas likumiem. Minūtes un sekundes šķiet laikā sablīvētākas, tā ka vienā dienā un naktī to ir vairāk, nekā uzrādītu parasts pulkstenis.

Laikam aizdomīgi paātrinoties, paātrinās arī kāda fiziskās pasaules īpašība — to varētu saukt par notikumu kvantiem. Ko nozīmē vārds “kvants”? Latīņu valodā quantum nozīmē “cik daudz”. Fizikā kvants apzīmē mazāko daudzumu, kāds var būt fizikālam lielumam, vai mazāko daudzumu, par kādu tas var mainīties vienā notikumā. Vienkārši sakot, kvants ir nedalāma daļa. Kūku nevar griezt bezgalīgi. Pastāv mazākais iespējamais gabaliņš, ko var pasniegt viesim.

Dzīvi veido notikumu kvanti. Notikumi seko cits citam, sakārtojoties noteiktā stāstā. Daudzveidīgi fenomeni, sajūtas un saiknes saplūst vienā stāstījumā, kas dalās pagātnē, tagadnē un nezināmā nākotnē. Mēs to saucam par dzīvi, biogrāfiju, likteni. Laiks vada katru stāstu; tas padara stāstus saprotamus. Vispirms ir cēlonis, tad sekas, un darbība rada reakciju. Taču, kad laiks sāk paātrināties, tas pārstāj būt laiks un kļūst par kaut ko tādu, kura dabu mēs vairs nespējam izprast; notikumu kvantu daudzveidība vairs nesaplūst mums saprotamā realitātē.

Tieši tas notiek kādā 1938. gada vasaras vakarā Šveices kalnos esošajā viesnīcā “Les Moires”, kurai tik tikko izdodas savilkt galus kopā. Tiek izjauktas fiziskās telpas un laika īpašības. Šo izjaukumu piedzīvo arī viesnīcas viesi. Viņu atmiņās, pārliecībās, emocijās un vēlmēs sāk kaut kas mainīties. Neviens nesaprot, kas notiek. Viesu vidū ir slavenais vācu fiziķis Verners Heizenbergs, nenoteiktības principa autors. Vai lielu objektu, piemēram, rakstāmgalda, viesnīcas un kalnu, realitāte sāk uzvesties kā elementārdaļiņu realitāte? Saskaņā ar Heizenbergu par daļiņām var runāt tikai aptuveni, aprakstot to stāvokļus, nevis pašas daļiņas. Tikai mainot domāšanu no “kas ir objekts” uz “kādā stāvoklī ir objekts”, viesnīcas viesi var saprast, kas notiek ar viņiem un ap viņiem. Viņi ieradās “Les Moires”, lai paraudzītos uz pasauli no augstu kalnu skatpunkta. Plašajā ainā — meklēt dziļāku