Platons: Dialogi

Izrādē izmantoti no sengrieķu valodas tulkoti darbi: Platona *Dzīres* un *Sokrata aizstāvība* (tulkojis Merkelis Račkauskas), *Valsts* (tulkojis Jonas Dumčius) un *Gorgijs* (tulkojusi Tatjana Aleknienė), kā arī fragmenti no Ksenofonta *Atmiņām par Sokratu* (tulkojusi Vanda Kazanskienė) un Aristofana *Vardēm* (tulkojis Antanas Dambrauskas).

Jaunā režisora Motiejaus Ivanauska izrādes pamatā ir viņa skolotāja Sokrata domas un sarunas, ko pierakstījis Platons. Motiejus Ivanauskas, kurš nesen absolvējis Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas aktiermākslas studijas, saka: “Daudzas lietas liecina, ka dzīvē bieži vien svarīgs ir ‘zelta vidusceļš’. Citiem vārdiem sakot, līdzsvars starp diviem pretējiem poliem. Tas attiecas gan uz psiholoģiju un politiku, gan arī uz jaunās izrādes uzbūvi. ‘Dialogos’ uzmanību piesaista tas, ka Sokrata mācības šķiet skaidri mudinām tiekties pēc ‘mūžīgām vērtībām un tikumiem’ — izkopt gudrību, mērenību un gribasspēku —, tomēr vienlaikus jūtam Senās Grieķijas ‘brīvo’ gaisotni un Sokrata ironisko attieksmi pret sevi, sarunas biedriem un paša izteiktajām pārdomām. Tas uzreiz liek mums viņam simpatizēt, jo Sokrats neuzskata sevi par viszinošu; viņš vienkārši izceļ virspusē noteiktas problēmas, lai tās kļūtu skaidras ikvienam.”

Sokrats — “Dialogu” centrālais tēls, kuru atveido Vytautas Anužis, — saviem laikabiedriem bez aplinkiem pateiktu, ko domā par viņiem un viņu rīcību. Savus spriedumus viņš pamatotu ar pārliecinošiem argumentiem, bieži vien sarunas biedrus sarūgtinot, kad tie saprastu, ka vairs nespēj iebilst. Tomēr Motiejus Ivanauskas saka, ka viņam nav vēlmes radīt moralizējošu darbu vai izmantot Sokrata gudrību par patiesības mērauklu (kam, visticamāk, nepiekristu arī pats Sokrats, kurš ne reizi vien teicis: “Es zinu, ka neko nezinu”). Viņaprāt, daudz iedarbīgāk ir ļaut epizodēm vienkārši “peldēt” skatītāju vidū, atstājot vietu smiekliem, nepiekrišanai vai varbūt piekrišanai.

“Dialogu” forma ir īpaši piemērota teātrim. Kā zināms, sarunājoties ar cilvēkiem, Sokrats uzdeva precīzus jautājumus, kas sarunas biedram ļāva skaidri ieraudzīt, ka viņš pats sev runā pretī, un atzīt savu kļūdu. Šo dialogu mazliet arhaiskais veids var šķist eksotisks, taču tas ļauj pamanīt Sokrata sarunu komisko pusi un pēc tam to izcelt.

Izrādi atbalsta: izrāde ir daļa no Lietuvas Republikas Kultūras ministrijas programmas “Kultūras pase”.