Φ Filozofijas klubs #08 · Garīgi augt?

Iepriekšējā tikšanās reizē sarunā nonācām pie laika trūkuma, ģimenes, jauniešu nākotnes izjūtas, brīvības, vērtībām, izglītības, kultūras un sociālās atbildības. Atskatoties man šķiet, ka tas viss saplūst vienā plašākā jautājumā: kādā kultūrā mēs patiesībā dzīvojam šodien, un kādu nododam nākamajai paaudzei?

Kultūra nav tikai māksla, literatūra vai koncerti. Kultūra ir arī tas, ko uzskatām par normālu. Tas, kā strādājam. Kā izmantojam savu laiku. Ko saucam par panākumiem. Kā audzinām bērnus. Ko uzskatām par svarīgu skolā. Ko atalgojam un pie kā vienkārši pierodam.

Mūsu laiks ir pilns paradoksu. Tehnoloģijas palīdz strādāt, tomēr šķiet, ka laika tik un tā nekad nepietiek. Izglītība sniedz vairāk zināšanu nekā jebkad agrāk, tomēr joprojām jautājam, vai pietiekami daudz mācām par to, kā būt cilvēkam. Izvēļu klāsts ir milzīgs, taču tas automātiski nenozīmē, ka labāk zinām, ko vēlamies vai kāpēc. Mums ir vairāk ērtību, pakalpojumu un iespēju, bet lielu daļu nomoda stundu pavadām, visu to uzturot.

Jā, daudzas lietas ir kļuvušas labākas. Tas, ka kaut kam labam ir arī otra puse, neliek labajam pazust.

Jau 1705. gadā Bernards Mandevils darbā The Grumbling Hive: or, Knaves Turn’d Honest rakstīja par sabiedrību, kurā iedomība, sāncensība, tieksme pēc greznības un vēlme iegūt vairāk var likt darboties ārkārtīgi turīgai un uzņēmīgai bišu saimei. Viņa neērtais novērojums bija, ka motīvi, kurus atsevišķā cilvēkā neuzskata par tikumiem, var padarīt veselu sabiedrību ļoti darbīgu un turīgu. Vairāk nekā trīssimt gadu vēlāk kaut kas šajā joprojām šķiet ļoti pazīstams…

Tammsaare pievieno vēl vienu neērtu slāni. Viņa 1934. gada darbs „Õnnelikest ja õnnetuist aegadest“ atgādina, ka pat labāka sistēma automātiski nepadara cilvēkus labākus. Pašu valsts izveide neizskauda savtīgumu, varaskāri, skaudību un citas cilvēka vājības. Ideāli ir viena lieta; īsts cilvēks ar savām vajadzībām, bailēm un pretrunām — pavisam cita. Mēs protam veidot arvien sarežģītākas sistēmas, bet tām līdzi vienmēr nāk tas pats cilvēks.

Cik bieži cilvēks sev jautā: kam vai kā vārdā ir visa šī mašinērija? Vai cilvēka dzīves mērķis ir kļūt arvien prasmīgākam tās darbināšanā — sasniegt vairāk, labāk pielāgoties, izdarīt pareizās izvēles un uzlabot savu stāvokli? Vai arī būt cilvēkam var nozīmēt ko plašāku? Vai pasaule var būt kas vairāk nekā vieta, ko izmantot, organizēt, patērēt un pielāgot savām vajadzībām? Vai otrs cilvēks var būt kas vairāk nekā loma mūsu dzīvē, daba — kas vairāk nekā resurss, bet laiks — kas vairāk nekā vienība, ko aizpildīt pēc iespējas efektīvāk?

Te man bieži nāk prātā Jakoba Hurda 1870. gadā paustā doma: “Tā kā mēs nekad nevaram kļūt lieli spēkā vai skaitā, mums jākļūst lieliem garā, savā kultūrā.” Vairāk nekā 150 gadus vēlāk, manuprāt, tas joprojām ir ļoti labs jautājums. Nevis kļūt lielākiem tikai tādā nozīmē, ka mums ir vairāk, mēs virzāmies ātrāk un sasniedzam augstāk, bet gan — cik plaši spējam uztvert pasauli, cik lielu atbildību spējam uzņemties un cik tālu sniedzas mūsu uzmanība ārpus mums pašiem un šodienas.

Hartmuts Rosa lieto jēdzienu “rezonanse”: tās ir attiecības ar pasauli, kurās mēs necenšamies visu kontrolēt vai pakļaut savai varai, bet spējam kaut kam patiesi atsaukties un paši atbildēt uz šo aicinājumu. Tās var būt attiecības ar citu cilvēku, mūsu darbu, dabu, mūziku, kādu vietu, vēsturi vai lielu jautājumu — ar kaut ko, kura vērtība nav atkarīga tikai no tā, cik tas ir noderīgs, izmērāms vai ienesīgs.

Varbūt mūsu laikā Hurda aicinājums “kļūt lieliem garā” varētu nozīmēt, ka cilvēka pasaule kļūst plašāka par viņa paša ērtībām, panākumiem un tūlītējām vajadzībām. Un, ja raugāmies šādi, vai spējam saskatīt cerību?

Mums nav jāgaida, līdz mainīsies visa pasaule. Kultūra veidojas no tā, kam paši pievēršam uzmanību, ko rādām saviem bērniem, par kādām attiecībām un vietām rūpējamies un kādus spēles noteikumus savā ietekmes lokā atsakāmies uzskatīt par pašsaprotamiem.

Par to vēlamies kopīgi pārdomāt nākamajā Filozofijas kluba tikšanās reizē. Kas mūsu pašreizējā kultūrā ir saglabāšanas un nodošanas vērts? No kā mūsu paaudze droši varētu atteikties? Un kur, starp šiem plašajiem procesiem, ir mūsu pašu īstā iespēja rīkoties?

Nāciet ar savu pieredzi, jautājumiem un pārdomām. Gatavas atbildes nav vajadzīgas — interesanti ir redzēt, vai no dažādiem skatpunktiem sāk veidoties kaut kas kopīgs.

Tiekamies 1. novembrī plkst. 17.30 Pärnu Vabakonna Maja, Lai 14.

Tikšanās rīkotāja Agnese Sirga: “Esmu centusies saprast, no kurienes nākam, kur esam tagad un kurp dodamies. Esmu vienkārši vērojusi, sarunājusies ar cilvēkiem un pētījusi dažādas pieejas un pasaules uzskatus — dažus iedvesmojošus, citus drūmus. Mani visvairāk interesē, ko ar šīm zināšanām un atziņām, arī savējām, darīt dzīvē.”

Dalība ir bez maksas, taču, lūdzu, reģistrējieties Fienta. Vietu skaits ir ierobežots, lai saruna varētu notikt aplī un ikvienam, kas vēlas, būtu iespēja dalīties savās domās. Ja jums ir laiks, varat paņemt līdzi arī kaut ko nelielu kopīgajam galdam!

Φ Laiks un vieta
Svētdien, 2026. gada 1. novembrī, plkst. 17.30–19.30
Pärnu Vabakonna Maja, Lai 14, Pärnu

ΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦΦ

Kas ir Filozofijas klubs?

Filozofijas klubs ir vieta cilvēkiem, kuri nespēj atturēties no atkārtotas jautāšanas, kāpēc dzīvojam tieši tā, kā dzīvojam :) Tiem, kuri pamana, kā laika gaitā mainās mūsu idejas un sociālās normas, un vēlas saprast, kas šīs pārmaiņas veido. Cilvēkiem, kuri pārdomājuši cilvēka dabu, apziņu, dzīves jēgu vai sabiedrības darbību un, balstoties dzīves pieredzē, lasītajā vai garīgos meklējumos, izveidojuši paši savu izpratni. Tiem, kuri vēlas turpināt pētīt šos jautājumus un uzzināt, pie kādiem secinājumiem nonākuši citi.

Pie mūsu galda var satikties ļoti dažādi pasaules uzskati un dzīves filozofijas. Šīs atšķirības ir interesanti izzināt, ja vēlamies saprast cits cita argumentāciju. Filozofijas klubs veidojas no tā dalībnieku jautājumiem, novērojumiem un pieredzes. Ceram, ka ikviens diskusijā ienesīs kaut ko no savas domu pasaules. Tā var būt rūpīgi pārdomāta nostāja, pretruna, ko vēl nav izdevies izskaidrot, vai jautājums, kuru grūti pat izteikt vārdos.

Filozofijas zināšanas vai kādas konkrētas domu skolas pārzināšana nav nepieciešama, taču, ja jums ir viena vai otra, esat ļoti gaidīti! Svarīga ir patiesa interese par pasaules un sevis izpratni, kā arī vēlme kopā ar citiem aizdomāties mazliet tālāk.

Katrā tikšanās reizē ir viena galvenā tēma un viens sarunas vadītājs. Noslēgumā kopīgi vienojamies, par ko runāsim nākamreiz, un jautājam, vai kāds vēlētos vadīt nākamo diskusiju (tas ir brīvprātīgi). Tiekamies reizi mēnesī — katra mēneša pirmajā svētdienā!

Pärnu Vabakonna Maja
Lai 14, Pärnu
info@vabakonnamaja.ee
554 5412

(Novietojot automašīnu Europark zonā, ar stāvvietas disku pirmās 2 stundas ir bez maksas. Maksas stāvvieta, nosūtot īsziņu uz 1902: automašīnas reģistrācijas numurs, EP 74 — 30 min / €1, visa diena €8.)