Kur es eju, kad vairs nav kur iet?

Performativa izpēte par eskapismu un vajadzību aizbēgt, kā arī godīgs skats uz to, kur šis impulss sākas. Izrāde par cilvēkiem, kuri savā ikdienas dzīvē jūtas izolēti un atsvešināti. Viņi ilgojas pēc pārmaiņām, bet nezina, ar ko sākt. Viņi sapņo aizbēgt uz vietu, kur viņiem nav vienlaikus jāieņem nostāja par visu – uz vietu, kurai rūpes un noteikumi nespēj sekot. Kad pasaules troksnis kļūst nepanesams, rodas vīzija par telpu, ko sauc par Tuneli. Tas ir pazemes labirints ar lejup vedošām kāpnēm, tumšiem gaiteņiem un aizmirstām telpām. Pamazām, bet neatlaidīgi, šī vīzija sāk izspiest viņu realitāti. Tunelis kļūst par apsēstību un izeju – risinājumu kam tādam, ko šķiet neiespējami atrisināt. Kaut kur šī labirinta dzīlēs atrodas telpa, kurā laiks nekustas un valda klusums.

Uz skatuves: Grete Jürgenson, Ilo-Ann Saarepera, Elise Metsanurk, Juhan Soon, Germo Toonikus

Autors-režisors: Kirill Havanski
Dramaturgs: Andreas Aadel
Scenogrāfe: Riin Maide
Video mākslinieks: Péter Kollányi
Skaņas mākslinieks: Dominik Hisslinger (DE)
Gaismu mākslinieks: Oskar Harding
Plakāta fotogrāfe: Agate Tūna (LV)
Producentes: Lisanna Annus, Marie Valgre

Pirmizrāde 2026. gada 23. oktobrī Tartu Uus Teater lielajā zālē.