Kas ir uzrakstīts manā miesā – 27. novembris

Izrādē “Kas ir uzrakstīts manā miesā” uz skatuves ir cilvēks, taču viņš nav galvenais varonis. Viņš atrodas Telpā. Parastā daudzdzīvokļu mājā. Cilvēks ir Telpas varā, un Telpai ir sava griba un spēja diktēt notikumu gaitu. Telpa pieprasa no saviem iemītniekiem kalpošanu, pretī piedāvājot mājīgumu, drošības sajūtu, sausu vietu un jumtu virs galvas, kad slikti laikapstākļi iedzen mūs savā būdā. Pretī mēs remontējam jumtu, beržam grīdas, mainām tapetes, salabojam ļodzīgo galda kāju, mazgājam veļu, dauzām paklājus, iesniedzam ūdens skaitītāju rādījumus, tīrām kāpņu telpu, uzkopjam tualeti, kurinām plīti un lāpām vaskadrānas galdautu. Vannas istabas noteka atkal ir aizsērējusi, droši vien vajadzētu sākt gatavot ēst, plīts ir tik netīra, kafijai nav piena, pēc tam būs jāiegriežas veikalā un jāpaņem arī desa rīta maizei. Kurš atkal tā taurē zem loga…

Marikas Vārikes, Lauri Lesta un Urmasa Līsa izrāde raugās starp pasaulēm. Tā vienlaikus ir teātra izrāde un telpiska instalācija, skaņu ainavu kolāža un antropoloģisks novērojums. Izrādē parādās ikdienišķi mirkļi un eksistenciāli izvirdumi; uzmanības centrā ir realitāte, varbūt arī hiperealitāte – viss, kas dzimst un paliek nepamanīts ikvienā Telpā.

Autori un izpildītāji: Marika Vaarik, Lauri Lest, Urmas Lüüs

Pirmizrāde 2026. gada 5. septembrī Ekspeditsiooni studijā Krulli mājā.

Urmas Lüüs, veicot ar instalācijām saistītus vietas pētījumus, ir virzījies uz arvien visaptverošākām un totālākām telpām. Šīs instalācijas bieži varēja aplūkot kā no skatuves darbiem sastingušu sekundi, ko cilvēki paši piepilda ar savu iztēli. Cilvēkus ieskaujošie objekti darbojas kā savdabīgi gara katalizatori. Lauri Lesta daiļradei raksturīgs telpiskums, un savās instalācijās viņš bieži izmanto ikdienišķus priekšmetus, atdzīvinot tos ar skaņas un gaismas palīdzību. Arī viņa instalācijās skatītāji darbu piedzīvo no visām pusēm, telpiski.