Kas ir ierakstīts manā miesā – 26.11

Izrādē „Kas ir ierakstīts manā miesā“ uz skatuves ir cilvēks, taču viņš nav galvenais varonis. Viņš atrodas Telpā. Parastā daudzdzīvokļu namā. Cilvēks ir Telpas varā, un Telpai ir sava griba un spēja diktēt notikumu gaitu. Telpa pieprasa no saviem iemītniekiem kalpošanu, pretī piedāvājot mājīgumu, drošības sajūtu, sausu vietu un jumtu virs galvas, kad nelabvēlīgi laikapstākļi iedzen mūs savā būdā. Pretī mēs labojam jumtu, beržam grīdas, mainām tapetes, salabojam ļodzīgo galda kāju, mazgājam veļu, dauzām paklājus, nododam ūdens skaitītāju rādījumus, beržam kāpņu telpu, uzkopjam tualeti, kurinām krāsni un lāpām vaskadrānu. Vannas istabas noteka atkal ir aizsērējusi, laikam jāsāk gatavot ēst, plīts ir tik netīra, kafijai nav piena, pēc tam būs jāiegriežas veikalā un jāpaņem arī desa brokastu maizei. Kurš atkal tā taurē zem loga?.. Marikas Vaarikas, Lauri Lesta un Urmasa Līsa izrāde raugās starp pasaulēm. Tā ir gan teātra izrāde, gan telpiska instalācija, skaņu ainavu kolāža un antropoloģisks vērojums. Izrādē iznirst ikdienišķi mirkļi un eksistenciāli izvirdumi; uzmanības centrā ir realitāte, varbūt arī hiperrealitāte — viss, kas ikvienā Telpā dzimst un paliek nepamanīts. Autori un izpildītāji: Marika Vaarik, Lauri Lest, Urmas Lüüs. Pirmizrāde 2026. gada 5. septembrī Ekspeditsiooni studijā Krulli namā. Urmass Līss savos instalācijās balstītajos vietas pētījumos ir virzījies uz arvien visaptverošākām un totālākām telpām. Šīs instalācijas bieži varēja aplūkot kā no skatuves darbiem iesaldētu sekundi, ko cilvēks pats piepilda ar savu iztēli. Cilvēkus ieskaujošie priekšmeti darbojas kā savdabīgi gara katalizatori. Lauri Lesta darbu atkārtota iezīme ir telpiskums, un savās instalācijās viņš bieži izmanto sadzīves priekšmetus, atdzīvinot tos ar skaņas un gaismas palīdzību. Arī viņa instalācijās skatītāji darbu pieredz no visām pusēm, telpiski.