Kas ir ierakstīts manā miesā – 23. novembris

Izrādē “Kas ir ierakstīts manā miesā” uz skatuves ir cilvēks, taču viņš nav galvenais varonis. Viņš atrodas Telpā. Parastā daudzdzīvokļu namā. Cilvēks ir Telpas varā, un Telpai ir sava griba un spēja diktēt notikumu gaitu. Telpa pieprasa no saviem iemītniekiem kalpošanu, pretī piedāvājot mājīgumu, drošības sajūtu, sausu vietu un jumtu virs galvas, kad nelabvēlīgi laikapstākļi mūs iedzen mūsu būdā. Pretī mēs labojam jumtu, beržam grīdas, mainām tapetes, salabojam ļodzīgo galda kāju, mazgājam veļu, dauzām paklājus, iesniedzam ūdens skaitītāju rādījumus, beržam kāpņu telpu, uzkopjam tualeti, kurinām krāsni un lāpām galdautu. Vannas istabas noteka atkal ir aizsērējusi, laikam būtu jāsāk gatavot ēst, plīts ir tik netīra, kafijai nav piena, pēc tam būs jāiegriežas veikalā un no rīta maizei jāpaņem arī desa. Kas atkal tā taurē zem loga… Marikas Vaarikas, Lauri Lesta un Urmasa Līsa izrāde raugās starp pasaulēm. Tā ir gan teātra izrāde, gan telpiska instalācija, skaņu ainavu kolāža un antropoloģisks vērojums. Izrādē parādās ikdienišķi mirkļi un eksistenciāli izvirdumi; uzmanības centrā ir realitāte, varbūt arī hiperrealitāte — viss, kas rodas katrā Telpā un paliek nepamanīts. Autori un izpildītāji: Marika Vaarik, Lauri Lest, Urmas Lüüs. Pirmizrāde 2026. gada 5. septembrī Ekspeditsiooni studijā Krulli namā. Urmass Līss savos instalatīvajos vietas pētījumos arvien vairāk ir virzījies uz aizvien visaptverošākām un totālākām telpām. Šīs instalācijas bieži var uztvert kā no skatuves darbiem sastingušu sekundi, ko cilvēki paši piepilda ar savu iztēli. Cilvēkus ieskaujošie objekti darbojas kā savdabīgi gara katalizatori. Lauri Lesta daiļradē atkārtots elements ir telpiskums, un savās instalācijās viņš bieži izmanto sadzīves priekšmetus, kurus atdzīvina ar skaņas un gaismas palīdzību. Arī viņa instalācijās skatītāji darbu piedzīvo no visām pusēm, telpiski.