Tas, kas uzrakstīts manā miesā – 20.11

Izrādē “Tas, kas uzrakstīts manā miesā” uz skatuves ir cilvēks, taču viņš nav galvenais varonis. Viņš atrodas Telpā. Parastā daudzdzīvokļu namā. Cilvēks ir Telpas varā, un Telpai ir sava griba un spēja diktēt notikumu gaitu. Telpa pieprasa no saviem iemītniekiem kalpošanu, pretī piedāvājot mājīgumu, drošības sajūtu, sausu vietu un jumtu virs galvas, kad slikti laikapstākļi iedzen mūs mūsu būdā. Pretī mēs labojam jumtu, beržam grīdas, mainām tapetes, salabojam ļodzīgu galda kāju, mazgājam veļu, izklapējam paklājus, iesniedzam ūdens skaitītāja rādījumus, tīrām kāpņu telpu, uzpošam tualeti, kurinām plīti un lāpām galdautu. Vannas istabas noteka atkal ir aizsērējusi, laikam jāsāk gatavot, plīts ir tik netīra, kafijai nav piena, pēc tam jāiegriežas veikalā un no rīta maizei jāpaņem arī desa. Kas tur atkal tā taurē zem loga..? Marikas Vaarikas, Lauri Lesta un Urmasa Līsa izrāde raugās starp pasaulēm. Tā ir gan teātra izrāde, gan telpiska instalācija, skaņu ainavu kolāža un antropoloģisks vērojums. Izrādē atklājas ikdienišķi mirkļi un eksistenciāli izvirdumi; uzmanības centrā ir realitāte, varbūt arī hiperrealitāte — viss, kas dzimst katrā Telpā un paliek nepamanīts. Autori un izpildītāji: Marika Vaarik, Lauri Lest, Urmas Lüüs. Pirmizrāde 2026. gada 5. septembrī Ekspeditsiooni studijā Krulli mājā. Urmass Lüüs savos instalācijās balstītajos vietu meklējumos ir virzījies uz arvien visaptverošākām un totālākām telpām. Šīs instalācijas bieži var aplūkot kā sastingušas sekundes no skatuves darbiem, kuras cilvēks pats piepilda ar savu iztēli. Cilvēkus ieskaujošie objekti iedarbojas kā savdabīgi gara katalizatori. Lauri Lesta darbu atkārtota iezīme ir telpiskums, un savās instalācijās viņš bieži izmanto sadzīves priekšmetus, atdzīvinot tos ar skaņas un gaismas palīdzību. Arī viņa instalācijās skatītāji darbu piedzīvo no visām pusēm, telpiski.