Tirkīza briesmonis

Keistuolių teātrī — īstajās commedia dell’arte mājās Lietuvā — atdzīvojas vēl viena izcilā itāļu dramaturga Karlo Goci luga, ievelkot skatītājus teatrālā burvju, metaforu, simbolu, mūzikas un trāpīgas ironijas svinēšanā. Commedia dell’arte radās 16. gadsimta Itālijā un drīz vien aizrāva gandrīz visu Eiropu; tās ietekme saglabājās gadsimtiem ilgi. Tās nezūdošās popularitātes un skatītāju pievilcības noslēpums slēpās maskās — tēlos, kurus viegli atpazina gan vismazākajā ciematā, gan vislielākajā pilsētā. Šie paši tēli atkal un atkal tika ierauti arvien jaunos kaislību un vietējo rūpju virpuļos, radot valdzinošu mūzikas, dejas un asprātības apvienojumu. Commedia dell’arte nonāca arī Lietuvā — lai gan, patiesību sakot, ar vairāku gadsimtu nokavēšanos. Žanra meistars un, var droši teikt, Karlo Goci līdzinieks Lietuvā, režisors Aidas Giniotis, iepazīstinās mūsu valsts skatītājus ar piekto commedia dell’arte lugu! Ievērojot žanra labākās tradīcijas, K. Goci „Tirkīza briesmonis” ir spilgta, kaislīga, maģiska un cerību pilna traģikomēdija, kas iegremdē mīlestības un atriebības, viltus un brīnumu virpulī, ko spilgti atdzīvina improvizējoši aktieri. Stāsta darbība risinās mistiskajā Nankinas pilsētā; tas varētu notikt jebkur pasaulē, tomēr nekur citur gluži tā kā šeit. Notikumi, kas piemeklē lugas tēlus, ir visiem saprotami un dzīvei tuvi, taču vienlaikus tik nevaldāmi un maģiski, ka skatītāju zālē garlaicībai vietas nebūs. „Tirkīza briesmonis” un tā maskotie tēli aicina mūs šodien spert īpaši svarīgu soli — ieraudzīt to, kas slēpjas dziļumā. Šis ir alegorisks stāsts par ikdienas maskām, kas iesloga mūsu patiesumu un pašapziņu, aicinājums pretoties fizisko ķermeņu un spožu vāku vilinājumam un tā vietā ieraudzīt to, kas kļūst saredzams, kad aizveram acis un atveram sirdis.