Sniega karaliene

Dāņu stāstnieka Hansa Kristiana Andersena pasaka “Sniega karaliene” ir viens no viņa pazīstamākajiem darbiem un kļuvusi par bērnu literatūras klasiku visā pasaulē. Stāsts par Gerdas ceļojumu, lai atrastu savu brāli Kai, daudzkārt iestudēts dažādos teātros un ekranizēts. Lai gan H. K. Andersena “Sniega karaliene” Vilniaus teatras „Lėlė“ tika iestudēta 1993. gadā (režisors un scenogrāfs — Vitalijus Mazūras), šī iestudējuma veidotāju sākotnējās idejas rosinājušas atgriezties pie šī darba. Kā norāda iestudējuma režisore Nijolė Indriūnaitė, Andersena pasaka izvirza jautājumus, kas ir aktuāli ikvienai jaunās paaudzes auditorijai: Kas ir attiecību pamatā? Kā saprast Dzīves un Nāves satikšanos? Kur rast cerību, kas nepieciešama, lai veidotu jaunu saziņas kvalitāti? Šie jautājumi atklājas pasakas galveno varoņu — māsas Gerdas un brāļa Kai — stāstā, kad bērni zaudē spēju patiesi ieklausīties viens otrā un kļūst nevērīgi pret tuvinieku šaubām un sāpēm. Gerdas ceļojums uz Lapzemi — Sniega karalienes zemi —, lai atrastu brāli un vestu viņu mājās, Nijolės Indriūnaitės vārdiem, ir “ceļojums, kurā bērna iekšējā pasaulē tiek kopta ticība un mīlestība”. “Vārdā ‘ticība’ mēs saskatām iekodētu norādi uz konkrētu darbību, ar kuras palīdzību var atgūt garīgu mieru: ‘tik — iešana’ [vārdu spēle, kas balstīta lietuviešu valodas vārdā, kurš apzīmē ticību] — darbība, kas virza Gerdu uz priekšu un neļauj viņai zaudēt cerību,” pārdomās dalās N. Indriūnaitė, piebilstot, ka iestudējums dod plašas radošās iespējas ēnu teātrim un vizuālā teātra formām, ļaujot veidot asociatīvu, atvērtu nozīmju lauku. Aktieri spēlē, izmantojot ēnu teātra tehnikas; tiek izmantoti dažāda izmēra ekrāni, kā arī demonstrētas projekcijas, dažādu formu un tehniku lelles (papīra silueti un grebtas, teksturētas ēnas), maskas un papīra skulptūru objekti. Scenogrāfijā izmantoti kino estētikai raksturīgi principi: dažādu kadru un attēlu montāža, kā arī kustīgu objektu izteiksmīgā dinamika. “Vēlamies, lai jaunie skatītāji iegrimtu savdabīgā vizuālā pasaulē, kas piepildīta ar sapņu un vīziju tēliem, kuri risinās kā atmiņas,” saka iestudējuma vizuālā māksliniece Aušra Bagočiūnaitė Paukštienė.