Sniega karaliene

Hansa Kristiana Andersena pasaka “Sniega karaliene” ir viens no pazīstamākajiem dāņu stāstnieka darbiem un kļuvis par pasaules bērnu literatūras klasiku. Pasaka par Gerdas ceļojumu, lai atrastu savu brāli Kai, ir iestudēta daudzos teātros un ekranizēta. Lai gan H. K. Andersena “Sniega karaliene” Vilniaus teatras „Lėlė“ tika iestudēta jau 1993. gadā (režisors un scenogrāfs: Vitalijus Mazūras), radošās komandas sākotnējās ieceres rosinājušas atgriezties pie šī darba. Kā norāda izrādes režisore Nijolė Indriūnaitė, Andersena pasaka izvirza jautājumus, kas ir aktuāli katrai jaunajai paaudzei: kas ir attiecību pamatā; kā izprast Dzīves un Nāves sastapšanos; un kur rast cerību, kas nepieciešama, lai veidotu jaunu komunikācijas kvalitāti? Šie jautājumi atklājas pasakas galveno varoņu — māsas Gerdas un brāļa Kai — stāstā, kad bērni zaudē spēju patiesi ieklausīties viens otrā un kļūst neuzmanīgi pret tuva cilvēka šaubām un sāpēm. Gerdas ceļojums uz Lapzemi — Sniega karalienes zemi —, lai atrastu brāli un vestu viņu mājās, Nijolės Indriūnaitės vārdiem, ir “ceļojums, kurā bērna iekšējā pasaulē tiek kopta ticība un mīlestība”. “Vārdā ‘ticība’ saskatām kodētu atsauci uz konkrētu darbību, ar kuras palīdzību var atjaunot garīgo mieru: ‘ticība — tikai iešana’ [tikėjimas—tik ėjimas] ir darbība, kas ved Gerdu uz priekšu un neļauj viņai zaudēt cerību,” pārdomās dalās N. Indriūnaitė. Viņa norāda, ka izrāde sniedz plašas radošās iespējas ēnu teātrim un vizuālā teātra formām, ļaujot veidoties asociatīvam, daudznozīmīgam nozīmju laukam. Aktieri spēlē, izmantojot ēnu teātra paņēmienus, dažāda izmēra ekrānus, projekcijas, dažādu veidu un tehniku lelles (papīra izgriezumus un izgrebtas, fakturētas ēnas), maskas un no formēta papīra veidotus objektus. Scenogrāfijā izmantoti kino estētikai raksturīgi principi: dažādu kadru un attēlu montāža, kā arī kustīgu objektu izteiksmīgā dinamika. “Vēlamies, lai mūsu jaunie skatītāji iegrimtu savdabīgā vizuālā pasaulē, kas piepildīta ar sapņu un vīziju tēliem, kuri risinās kā atmiņas,” saka izrādes māksliniece Aušra Bagočiūnaitė Paukštienė.