Sniega karaliene

Hansa Kristiana Andersena pasaka “Sniega karaliene” ir viens no slavenākajiem dāņu stāstnieka darbiem un kļuvis par pasaules bērnu literatūras klasiku. Pasaka par Gerda ceļojumu, lai atrastu savu brāli Kai, daudzkārt iestudēta dažādos teātros un ekranizēta. Lai gan H. K. Andersena “Sniega karaliene” Viļņas teātrī “Lėlė” tika iestudēta 1993. gadā (režisors un scenogrāfs Vitalijus Mazūras), sākotnējās idejas, ko radīja izrādes veidotāji, iedvesmojušas atgriezties pie šī darba. Kā norāda izrādes režisore Nijolė Indriūnaitė, Andersena pasakā ir jautājumi, kas ir aktuāli ikvienai jaunās auditorijas paaudzei: kas ir attiecību pamatā; kā mums saprast Dzīvības un Nāves satikšanos; un kur rodama cerība, kas vajadzīga, lai veidotu jaunu saziņas kvalitāti? Šie jautājumi atklājas galveno varoņu — māsas Gerda un brāļa Kai — stāstā, kad bērni zaudē spēju patiesi ieklausīties viens otrā un kļūst nevērīgi pret tuvinieku šaubām un sāpēm. Gerda ceļojums uz Lapzemi, Sniega karalienes zemi, lai atrastu brāli un vestu viņu mājās, pēc Nijolės Indriūnaitės vārdiem, ir “ceļojums, kurā bērna iekšējā pasaulē tiek kopta ticība un mīlestība”. “Vārdā ‘ticība’ mēs saskatām iekodētu norādi uz konkrētu darbību, ar kuras palīdzību var atjaunot garīgo mieru: vārds ‘ticība’ [tikėjimas] ietver ‘vienkārši iet’ [tik – ėjimas] — darbību, kas virza Gerdu uz priekšu un neļauj viņai zaudēt cerību,” pārdomās dalās N. Indriūnaitė, uzsverot, ka izrāde sniedz plašas radošās iespējas ēnu teātrim un vizuālā teātra formām, veidojot asociatīvu, atvērtu nozīmju lauku. Aktieri darbojas, izmantojot ēnu teātra principus, dažāda lieluma ekrānus, projekcijas, dažādu formu un tehniku lelles (papīra izgriezumus un grebtas, fakturētas ēnas), maskas un papīra mākslas objektus. Scenogrāfija balstās uz kino estētikai raksturīgiem principiem, tostarp dažādu kadru un attēlu montāžu un kustīgu objektu izteiksmīgo dinamiku. “Mēs vēlamies, lai mūsu jaunie skatītāji iegremdētos savdabīgā vizuālā pasaulē, kas ir pilna sapņu un vīziju tēlu un risinās kā atmiņas,” saka izrādes māksliniece Aušra Bagočiūnaitė Paukštienė.