Pīle, Nāve un tulpe

Nāve vienmēr ir tepat tuvumā — katram gadījumam. Taču nelaimes nenes viņa, bet gan dzīve... Un, starp citu, tieši dzīve mums sniedz arī labas lietas: draudzību, sarunas, spēles un to siltumu, kas nāk tām līdzi. Tas var šķist mazliet dīvaini, taču, iepazīstot nāvi, mēs iepazīstam arī dzīvi, un otrādi. Tāpēc runāt par šādām lietām ir daudz labāk nekā slēpties vai aizbēgt kaut kur nezināmajā. Leļļu teātra izrādes “Pīle, Nāve un tulpe” mērķis ir atklāt šādu sarunu nozīmi un iepazīstināt bērnus ar dzīves noslēgumu kā dabisku dabas cikla daļu un nepieciešamu dzīves līdzsvaru.

Grāmatas “Pīle, Nāve un tulpe”, kas izdota 2007. gadā, autors ir ievērojamais vācu rakstnieks un ilustrators Volfs Erlbruhs. 2006. gadā viņš saņēma Hansa Kristiana Andersena medaļu, bet 2016. gadā ieguva prestižāko starptautisko bērnu literatūras apbalvojumu — Astridas Lindgrēnes piemiņas balvu. “Pīle, Nāve un tulpe” ir tulkota vairāk nekā 20 valodās, un 2018. gadā, pateicoties tulkotājai Rūtai Jonīnaitei, tā kļuva pieejama lasītājiem Lietuvā.

Francijā un Lietuvā strādājošā leļļu māksliniece Jūrate Trimakaitė skatītājiem no “Lėlė” jau ir pazīstama ar 2017. gada izrādi “Direction”, kas tika iestudēta Lielajā zālē pieaugušajiem un jauniešiem un tika nominēta Zelta skatuves krustam. Šo jauno iestudējumu veido tā pati komanda, ko režisore sapulcināja “Direction” izrādei: scenogrāfe Serīsa Gijona (Francija), komponists Tomā Demē (Francija) un “Lėlė” aktieri Sigita Mikalauskaitė, Lijana Muštašvili, Asta Stankūnaitė un Deivis Sarapinas. Viņiem pievienojas aktieri Erika Gaidauskaitė un Elvyra Piškinaitė, kā arī gaismu mākslinieks Fēlikss Batajons (Francija).

Kā stāsta izrādes režisore un leļļu māksliniece Jūrate Trimakaitė: “Kad runājam par nāvi, parasti runājam par dzīvi un tās vērtību. Tāpēc, iestudējot šo izrādi, vēlējos parādīt nāvi kā dabisku dabas procesu, tās cikla daļu un dzīvei nepieciešamas pārmaiņas. Galu galā, ja mēs paši visu nesarežģītu, ar dažām lietām tiktu galā daudz vieglāk un mums būtu daudz mazāk fobiju... Visvairāk man Erlbruha grāmatā patīk tas, ka tā nesniedz atbildes: runājot par šo tēmu, mēs patiesībā varam tikai pārdomāt un apspriest.”