Balle Savojā

PAULA ĀBRAHAMA OPERETE “BALLE SAVOJĀ” (Ball im Savoy), operete 2 cēlienos. Libreta autori — Alfred Grünwald un Fritz Löhner-Beda, tulkojis Gintaras Patackas. Pirmizrāde: 2014. gada 3. oktobrī. Izrādes ilgums: 3 stundas. Piedalās teātra solisti, koris un baleta mākslinieki.

7. novembra izrāde veltīta solistes Raimondas Talat-Kelpšaitės jubilejai.

Operetes sižeta centrā ir nozīmīgs notikums — balle Savojā. Reizi gadā augstākās sabiedrības pārstāvji un bohēmas ļaudis plūst uz Nicu, alkdami pēc sensacionālām un skandalozām ziņām. Par godu šim notikumam vietējais laikraksts piedāvā balvu — vērtīgu gleznu — par lielāko sensāciju Savojas ballē. Kurš to šoreiz iegūs? Madlēna, kura paziņos, ka viņa — marķīze de Foblā, kardināla brāļameita, palātas prezidenta māsīca un marķīza Aristīda sieva — tikko ir piekrāpusi savu vīru? Vai Deizija, kura ieradusies no Amerikas, lai atzītos, ka ir slavenā grāvēju komponiste Žozē Pasodoble, un iemācītu balles viesiem modernu jaunu deju — “Ķenguru”?

Ungāru komponista Paula Ābrahama (1892–1960) operetes izceļas ar krāsaināku muzikālo partitūru, ko bagātina izklaides un šova elementi, un jo īpaši ar bagātīgiem sava laika moderno deju ritmiem — lēno valsi, fokstrotu, rumbu un citiem. Tomēr ne to uzbūvē, ne muzikālajā dramaturģijā tās neatkāpās no žanra pamatprincipiem, kas bija valdījuši vairākus gadu desmitus. Operete “Balle Savojā” ir spilgts vēlīnās Berlīnes operetes-revijas piemērs. Tā atnesa komponistam Eiropas slavu un vairākkārt tikusi ekranizēta. Tās temats nedaudz atgādina J. Štrausa slaveno opereti “Die Fledermaus”, un tā vienlīdz aizrauj ar asprātīgo sižetu, melodijām, kas nav zaudējušas savu šarmu, un jo īpaši ar savu mūžam aktuālo retro stilu.

Šis nav pirmais darba iestudējums Kauņas skatuvē. Iestudējuma komanda neplāno tālu novirzīties no oriģināla, taču sola daudz saikņu ar mūsdienām, jo īpaši tāpēc, ka sižets vēsta par mūžam aktuālajām sieviešu un vīriešu attiecību sarežģītībām: pagātnes ēnām, mīlas intrigām un uzticības pārbaudījumiem.

Operete pirmoreiz iestudēta Kauņas Valsts muzikālajā teātrī 1990. gadā. Režisors — Valius Staknys, diriģents — Stanislovas Čepinskis, scenogrāfs — Eldaras Renteris (Igaunija), horeogrāfiju veidojuši Heino Asalu un Jelena Kõlar no Igaunijas. Galvenās lomas atveidoja Danutė Dirginčiūtė, Eleonora Kliučiūtė, Mykolas Rekys, Aušra Cicėnaitė, Lina Kinderytė, Laimutė Kuzmickaitė, Gediminas Maciulevičius, Benjaminas Želvys, Rita Preikšaitė, Dalė Rakauskienė un Tatjana Vilčinskienė.