Opera-poēma “Strazds – zaļais putns”

Bronius Kutavičius, Sigitas Geda

Opera-poēma “STRAZDS – ZAĻAIS PUTNS”

Režisors: Jonas Vaitkus
Muzikālais vadītājs un diriģents: Dr. Imantas Jonas Šimkus
Scenogrāfs: Arvydas Gudas
Kostīmu māksliniece: Kristina Kruopienytė
Horeogrāfe: Inga Fontez-Sakurako

Lomas un izpildītāji:
Strazds – Arminas Skirvainis
Sieviete-putns – Salomėja Petronytė
Priesteri, sievietes un vīrieši – Panevēžas muzikālā teātra koris
Ērģeļu partija – Arsenijus Esaulkov
Panevēžas muzikālā teātra orķestris, galvenais diriģents E. Pehk
Panevēžas Mūzikas skolas tautas instrumentu ansamblis

Kad cilvēks atgriezās pie Putna, Putns devās pie Cilvēka.

Izcilo mākslinieku Bronius Kutavičius un Sigitas Geda radītā opera-poēma “Strazds – zaļais putns” atklāj vārda smalko poētisko spēku, dabas un mīlestības pirmatnējo spēku, mūzikas skaistumu un nacionālās vēstures nozīmi. Režisora Jonas Vaitkus iestudējumā Strazdeļa (Antanas Strazdas-Drazdauskas), zemnieku bardu, spārnu metaforas, dzejnieka putnveidīgā uzvārda un savdabīgās personības veidotais tēls pārtop Cilvēka-putna tēlā. Izmantojot dažādus izteiksmes līdzekļus, deju, folkloras elementus un tradicionālās himnas, iestudējums vēsta par vīrieša un sievietes satikšanos, gara dziļumiem, robežām starp dabu un cilvēci un eksistences jēgu.

2023. gada rudenī “Strazds – zaļais putns” tika atjaunots Bronius Kutavičius dzimtajā pilsētā, Panevēžas muzikālajā teātrī. Tāpat kā sākotnējo iestudējumu, arī šo veidoja režisors Jonas Vaitkus. Šoreiz opera-poēma tiek izpildīta dzīvajā, bez ierakstiem. Muzikālais vadītājs ir Imantas Jonas Šimkus, talantīgs jaunākās paaudzes diriģents.

Vispirms Sigitas Geda uzrakstīja poēmu “Strazds” (1967). Vēlāk komponists Bronius Kutavičius radīja neparastu oratoriju, nosaucot to par “skaņu drāmu”, un pēc tam pārdēvēja par opera-poēmu “Strazds – zaļais putns” (1980). 1984. gadā, balstoties uz šiem darbiem, Jonas Vaitkus uz Kauņas Drāmas teātra skatuves radīja neaizmirstamu rituālu, sakrālu izrādi. Iestudējuma kino versija tapusi 1990. gadā.

Šo gadu “Strazds”, šķiet, aicināja skatītājus atkāpties no “politikas” tīras mākslas pasaulē un gremdēties izsmalcinātā, skaistu tēlu plūsmā, kas apvieno lietuviešu tautas mākslas estētiskos principus un tradicionālo Austrumu teātri. Režisora Jonas Vaitkus iestudējumā Strazdeļa (Antanas Strazdas-Drazdauskas), zemnieku barda, tēls, ko veido spārnu metafora, dzejnieka putnveidīgais uzvārds un savdabīgā personība, pārtop Cilvēka-putna tēlā. Strazda personība un darbi ir iedvesmojuši daudzus lietuviešu māksliniekus radīt izcilus darbus. Mūzikas cienītājiem pazīstama arī Vytautas Kernagis kompozīcija “Strazds”, kuras pamatā ir tā pati Geda poēma.

Bronius Kutavičius daiļrade aptver plašu kultūras kontekstu, atklājot gadsimtu dzīlēs apraktos tautu vēstures un aizvēstures slāņus un piešķirot formu mītiskās un reliģiskās apziņas arhetipiem. Viņa harmoniskās, dažkārt sarežģīti veidotās skaņu sistēmas vienmēr ir dzīvības un emocionāla spēka pilnas. Kutavičius daiļrade pārvarēja neuzticības un skatītāju naidīguma barjeras pret laikmetīgo mūziku. Komponists brīvi izmantoja plašu mūsdienu kompozīcijas paņēmienu klāstu, taču visbūtiskākā ietekme uz viņa stilu bija savdabīgo sutartiņu – Lietuvas ziemeļaustrumos izplatīto tradicionālo daudzbalsīgo dziesmu – polifoniskā, atkārtojošā vokālo partiju tehnika. Tā bija apzināta “pievēršanās” pagānismam, kas garīgi bija tuvs arī Geda daiļradei. Geda modernizēja lietuviešu dzeju, bet Kutavičius kļuva par atjaunotnes simbolu mūzikā. Viņu kopdarbi ir kanoniski modernās lietuviešu mākslas orientieri un radīja jaunu parādību – pagānisko avangardismu.

Projektu finansē Lietuvas Kultūras padome.