Joanna Bednarczyk: QUANTA

◊ 2024. gada Zelta skatuves krusta balva par labāko režiju – Łukasz Twarkowski ◊ 2024. gada Zelta skatuves krusta balva par labāko scenogrāfiju – Fabien Lédé ◊ 2024. gada Zelta skatuves krusta balva par labāko gaismu mākslinieka darbu – Eugenijus Sabaliauskas

No poļu valodas tulkojis Vyturys JARUTIS

“Dažas vietas ir kā cilvēki: dažas mirdz, citas ne” — citējot kādu klasiķi. Viesnīca Les Moires ir vienīgais mirdzošais punkts daudzu kilometru apkārtnē. Tālu no iecienītiem tūrisma maršrutiem tā pastāv tā, it kā laiks to neskartu: tā nenoveco un nekļūst jaunāka; tā vienkārši ir. Runā, ka augstu kalnos laiks rit ātrāk, lai gan cilvēki šādas atšķirības nespēj pamanīt. Kamēr pašā Les Moires laiks nepaiet, tās iemītnieku likteņi paātrinās, salīdzinot ar to, kas notiek tuvāk zemei. Tas, ka šo paātrinājumu var novērot, ir pretrunā visiem klasiskās fizikas likumiem. Šķiet, ka minūtes un sekundes laikā ir saspiestas blīvāk, tāpēc diennaktī to ir vairāk, nekā spētu izmērīt parasts pulkstenis.

Šajā aizdomīgi paātrinātajā laikā paātrinās arī kāda fiziskās pasaules īpašība — to varētu dēvēt par notikumu kvantiem. Ko nozīmē “kvants”? Latīņu valodā quantum nozīmē “cik daudz”. Fizikā kvants apzīmē mazāko daudzumu, kāds fizikālam lielumam var piemist vai par kādu tas var mainīties viena notikuma laikā. Vienkārši sakot, kvants ir nedalāma daļa. Kūku nevar griezt bezgalīgi ilgi. Pastāv mazākais iespējamais gabaliņš, ko var piedāvāt viesim.

Dzīve sastāv no notikumu kvantiem. Notikumi seko cits citam, sarindojoties stāstā. Daudzu parādību, izjūtu un saikņu kopums apvienojas stāstījumā, kas sadalīts pagātnē, tagadnē un nezināmajā nākotnē. Mēs to saucam par dzīvi, biogrāfiju, likteni. Ikvienu stāstu vada laiks; tieši laiks padara stāstus saprotamus. Vispirms ir cēlonis, tad sekas, un darbība izraisa reakciju. Taču, kad laiks sāk paātrināties, tas pārstāj būt laiks un kļūst par kaut ko tādu, kura dabu mēs vairs nespējam izprast. Daudzie kvantu notikumi vairs neapvienojas saprotamā un aptveramā realitātē.

Tieši tas notiek kādā 1938. gada vasaras vakarā viesnīcā Les Moires, kas tik tikko spēj savilkt galus kopā un atrodas Šveices kalnos. Tiek izjauktas fiziskās telpas un laika īpašības. Tas ietekmē arī viesnīcas viesus. Viņu atmiņās, attieksmē, emocijās un vēlmēs sāk kaut kas mainīties. Neviens nesaprot, kas notiek. Viesu vidū ir slavenais vācu fiziķis Verners Heizenbergs, nenoteiktības principa autors. Vai tiešām lielu objektu, piemēram, rakstāmgalda, viesnīcas un kalnu, realitāte sāk uzvesties kā elementārdaļiņu realitāte? Saskaņā ar Heizenbergu par daļiņām var runāt tikai aptuveni, aprakstot to stāvokļus, nevis pašas daļiņas. Tikai mainot domāšanas veidu — no jautājuma, kas ir objekts, uz jautājumu, kādā stāvoklī tas atrodas, — viesnīcas viesi var saprast, kas notiek ar viņiem un ap viņiem. Viņi ieradās Les Moires, lai raudzītos uz pasauli no augsto kalnu skatpunkta. Lai plašajā ainavā meklētu dziļāku jēgu…