Karolis Kaupinis: Lietuvas nāves paziņojumi. Vienas izrādes stāsts

“Lietuvas nāves paziņojumi. Vienas izrādes stāsts” vēsta par teātra veidotāju grupu, kas cenšas atjaunot leģendāru iestudējumu un ar tā palīdzību atgūt piepildījuma sajūtu savā dzīvē un mūsdienu teātrī. Taču šis darbs ir grūts: aktieri cīnās ar mīlestības un personīgā piepildījuma jautājumiem, novecojošs režisors dzenas pēc zūdošās slavas, un ne uz skatuves, ne aizkulisēs viņiem neizdodas noturēt veiksmes un laimes mirkļus ilgāk par sekundi. Mēģinājumi šos mirkļus atjaunot vai radīt no jauna nelīdz. Cerība, ka pārejošā pasaulē iespējams sasniegt mūžīgu laimi, pamazām iesloga teātra veidotājus teātrī, kas pārvēršas ellē, — izrādē, kas ir mūžam pārejoša.

2024. gadā kinorežisors un scenārists Karolis Kaupinis uzvarēja konkursā uz Eiropas dramaturgu rezidenču programmu, ko organizē Lietuvas Nacionālais drāmas teātris kopā ar partneriem: Spānijas Nacionālo teātri Madridē, Maksima Gorkija teātri Berlīnē, Karalisko flāmu teātri Briselē un Zagrebas Jaunatnes teātri. Viņa luga saņēma daudz atzinīgu atsauksmju lugu festivālā “Versmė”, un viņš tika uzaicināts veidot iestudējumu LNDT Lielajai zālei.

“Manuprāt, aizraujošākais, ko teātrī var darīt, ir mēģināt pieskarties mūžībai, jo šī mākslas forma pēc savas būtības ir visgaistošākā. Tā ir cilvēka pamatvēlme — pārkāpt sava pārejošā es robežas. Un visa pārejošais raksturs tagad ir mana galvenā izjūta. Es jūtu, ka tā nav tikai mana. Man šķiet, ka bailes no izzušanas — kolektīvas izzušanas, ne tikai individuālas nāves — ir tas, kas mīt daudzu no mums zemapziņā, kamēr Krievijas režīms turpina atkārtot savus draudus, ka agrāk vai vēlāk piedzīvosim to, ko pašlaik piedzīvo ukraiņi. Tāpēc kur gan citur, ja ne pārejošajā teātrī, ir vērts runāt par šo pārejošuma izjūtu?” par darba aktualitāti saka režisors Karolis Kaupinis.

Iestudējumā plaši izmantoti Lietuvas teātra leģendu arhīva kadri. Pēc režisora domām, “Lietuvas nāves paziņojumi. Vienas izrādes stāsts” centrālā ideja ir tāda, ka šajos nestabilajos laikos noturīga cerība var rasties tikai no ticības, ka viss nebeidzas šeit un tagad. Nākamās pasaules mūžība līdzsvaro šīs pasaules pārejošumu.

“Tā ir ideja, ko sekulāri cilvēki jau ir izraidījuši no sava prāta, un tieši tāpēc viņiem ir tik grūti samierināties ar savu pārejošumu. Tomēr šodien mums neizbēgami jāatgriežas pie šīs idejas, ja nevēlamies zaudēt dzīves jēgu. Ar šo iestudējumu vēlamies, pulcinot skatītājus, radīt viņos kopības izjūtu un laikā, kad politika to nespēj sniegt, raisīt cerību un jēgas sajūtu,” saka Karolis Kaupinis.

Iestudējumā izmantoti LRT, “Lietuvos rytas” un TV3 televīzijas, Lrytas.lt, Šauļu drāmas teātra un Karolis Kaupinis arhīva materiāli. Izskan fragmenti no šādiem muzikāliem darbiem: Giedrė — “Tą naktį grojo Tomas Boo”; Antanas Jasenka darbs no Oskara Koršunova režisētā iestudējuma “Įstabioji ir graudžioji Romeo ir Džuljetos istorija”; Claude VonStroke — “Who's Afraid of Detroit”; “The Sweet Enoughs” — “Dream Puppy”; Eleni Karaindrou — “Ulysses' Gaze”; Henry Mancini.