Keita Atvela: Big Data

No angļu valodas tulkojis Ignas BEITSAS. Datu pasaulē, kurā var reģistrēt, saglabāt un analizēt ikvienu mūsu soli, vai mums joprojām ir tiesības tikt aizmirstiem? No kā mēs būtu gatavi atteikties apmaiņā pret drošību, kontroli un brīvību no tehnoloģijām? Režisors Augustas Gornatkevičius, iedvesmojoties no britu dramaturģes Keitas Atvelas lugas “Big Data”, aicina aizdomāties par mūsdienīgu Fausta mīta versiju. Šeit līgums ar velnu iegūst jaunu veidolu: Mefistofeli aizstāj masu mediji, tirgus un algoritmi, bet cilvēki kļūst ne tikai par tehnoloģiju lietotājiem, bet arī par izejmateriālu — viņu personas dati tiek nepārtraukti vākti, analizēti un pārdoti uzņēmumiem. Izrādes centrā ir viena no daudzajām ģimenēm: brālis un māsa, viņu partneri un vecāki. Svešinieks M klusi ienāk viņu dzīvē, drīz kļūstot par ģimenes draugu un uzticības personu, kurai var atklāties un no kuras saņemt atbalstu un sapratni. Caur ģimenes attiecībām, īpaši vecāku un bērnu attiecībām, luga atklāj dažādu paaudžu pieredzi, grūtības sazināties un centienus saglabāt tuvību realitātē, ko strauji maina digitālās tendences. Būtiska darba tēma ir arī tiesības tikt aizmirstam — iespēja atlaist pagātni, saglabāt personisko telpu un neļaut, lai mūs pastāvīgi definētu mūsu digitālais nospiedums. “Big Data” aicina pārdomāt mūsdienu cilvēku attiecības ar laiku. Datu vākšana un algoritmu prognozes arvien dziļāk iespiežas personiskajā telpā, attiecībās un atmiņās, pārvēršot izmērāmos un uzraugāmos datos pat pašus intīmākos dzīves pieredzes mirkļus. Dzīves ritma paātrināšanās izstumj klusumu, rituālus un iespēju vienkārši būt. Digitālajā pasaulē kļūst arvien grūtāk ieklausīties sevī un piedzīvot laiku nevis kā nebeidzamu notikumu virkni, bet kā jēgpilnu klātbūtni kopā ar otru cilvēku. Vai mēs vēl protam apstāties, atcerēties un izdzīvot šo brīdi, nevis tikai reaģēt uz nebeidzamu ārēju stimulu plūsmu?