Naubertas Jasinskas: Velna līgava

“Velna līgava” ir muzikāla drāma par mūžību un vienaldzību. Iedvesmojoties no Arūna Žebriūna un Vjačeslava Ganeļina muzikālās filmas, aktrises Vaivas Mainelytės dzīvesstāsta, Džona Kasavētisa intīmās kinematogrāfiskās valodas un Kazīša Borutas noveles “Baltaragis dzirnavas”, iestudējums stāsta par kolektīvo mītu ietekmi uz mūsu identitāti.

Iestudējuma dramaturgs un režisors Naubertas Jasinskas saka: “Mēs radām pilnīgi jaunu ‘Velna līgavas’ interpretāciju — tā nebūs Borutas darba jauniestudējums vai filmas adaptācija ar jauniem aktieriem. Iestudējums jautā, vai rekonstrukcija ir mīlestība pret pagātni vai nespēja radīt un dzīvot tagadnē. Šis darbs ir aktuāls šodien, jo dzīvojam kultūrā, kas ir apsēsta ar rekonstrukcijām, tādējādi veicinot bīstamas attiecības ar atmiņu. Vēlme atjaunot, pārveidot un atgriezties kļūst par drošu zonu, kurā varam izvairīties no īstiem jautājumiem par tagadni.”

Iestudējumā savijas pasaka un realitāte. Senais stāsts par Jurgā, Girdvainu, Baltaragi, Uršuli un Pinčiuku tiek pārcelts mūsdienu mūzikas industrijas, mēģinājumu un koncertu pasaulē. Šeit tēli ir gan mītiski arhetipi, gan mūsdienu cilvēku atspulgi. Stāsts veidots no jaunās Jurgas skatpunkta. Pasaule, kuru viņa reiz ilgojās iekarot, kļūst tukša, un bauda to vairs nespēj piepildīt. Viņas tēvs Baltaragis, mūzikas uzņēmuma īpašnieks, cenšas saglabāt kontroli; viņas iemīļotais Girdvainis nonāk morālas izvēles priekšā; savukārt Uršule ir atkārtotu mēģinājumu un neveiksmju tēls, kuras nepiepildītā dzīve kļūst Jurgai par brīdinājumu. Darbībā iesaistās arī producents (Pinčiuks), atgādinot, ka slava un panākumi vienmēr kaut ko maksā. Pretstatā velnišķīgajai viltībai visā darbā parādās Eņģelis un Vaiva Mainelytė; viņu dialogi kļūst par pārdomām par cilvēka dzīvi, tās jēgu un līdzsvaru starp labo un ļauno.

Dažādu avotu iedvesmots, “Velna līgavas” iestudējums sastāv no divām daļām. Pirmajā skatītāji iegrimst leģendārās filmas “Velna līgava” atmiņās — tās kļūst ne tikai par iestudētu rekonstrukciju, bet arī par novecojošas aktrises iekšējo atmiņu, ilgām un sapni. Pārdomas par vienaldzību ievada otro daļu — koncertu, kurā redzam nevis kultūras mīta solīto piepildījumu, bet gan tā sabrukumu. Otrā daļa atklāj, ka ilgi gaidītais “un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi” tā arī nepienāca. Tā ir mūsdienīga refleksija par laika spēku, neatbilstību starp atmiņu un realitāti un sāpīgo nepieciešamību raudzīties uz mītu bez romantizētām ilgām.

Iestudējums tapis LNDT un MMLAB teātru kopprodukcijā.

* Iestudējumu finansē Lietuvas Kultūras padome, Viļņas pilsētas pašvaldība un Lietuvas Republikas Kultūras ministrija.

Iestudējumā dzirdami ieraksta fragmenti no filmas “Velna līgava”, izpildītāji: Jurga — Asta Chomentauskienė; Pinčiuks — Jonas Rupša; Girdvainis — Vytautas Kernagis; Baltaragis — Viktoras Malinauskas; Marcelė — Tatjana Čiumičeva; Uršulė — Birutė Dambrauskaitė; Anupras Visgirda; Raupys — Alfonsas Vaškevičius. Kauņas Valsts koris, diriģents Petras Bingelis.