Karolis Kaupinis: Lietuvas nekrologi. Vienas iestudējums

“Lietuvas nekrologi. Viena iestudējuma stāsts” vēsta par teātra veidotāju grupu, kas cenšas atjaunot leģendāru iestudējumu un tādējādi atgūt veseluma sajūtu gan savā dzīvē, gan mūsdienu teātrī. Taču tas ir grūti: aktieri cīnās ar mīlestības un personiskā piepildījuma jautājumiem, novecojošais režisors dzenas pēc gaistošās slavas, un ne uz skatuves, ne aizkulisēs viņiem neizdodas ilgāk par mirkli noturēt veiksmes un laimes brīžus. Mēģinājumi tos atjaunot vai radīt no jauna nepalīdz. Cerība, ka īslaicīgā pasaulē iespējams sasniegt mūžīgu laimi, pamazām iesloga māksliniekus teātrī, kas pārvēršas ellē — iestudējumā, kas ir īslaicīgs uz mūžiem.

2024. gadā kinorežisors un scenārists Karolis Kaupinis uzvarēja Eiropas dramaturgu rezidenču programmas konkursā. Programmu organizēja Lietuvas Nacionālais drāmas teātris kopā ar partneriem: Spānijas Nacionālo teātri Madridē, Gorki teātri Berlīnē, Karalisko flāmu teātri Briselē un Zagrebas Jaunatnes teātri. Viņa luga saņēma daudz labvēlīgu atsauksmju lugu festivālā “Versmė”, un viņš tika uzaicināts veidot iestudējumu LNDT Lielajai skatuvei.

“Man teātrī visinteresantākais mērķis ir mēģināt pieskarties mūžībai, jo pēc savas būtības šī mākslas forma ir visgaistošākā. Tā ir cilvēka pamatvēlme — pārvarēt savu īslaicīgo esību. Un visa pārejošais raksturs tagad ir mana noteicošā sajūta. Es jūtu, ka tā nav tikai mana. Man šķiet, ka bailes no izzušanas — tieši kolektīvas izzušanas, nevis tikai individuālas nāves — ir tas, kas paliek daudzu mūsu zemapziņā, jo Krievijas režīms nemitīgi atkārto savus draudus, ka agrāk vai vēlāk mēs piedzīvosim to, ko tagad piedzīvo ukraiņi. Tāpēc kur gan, ja ne īslaicīgajā teātrī, ir vērts runāt par šo pārejošuma sajūtu?” par darba aktualitāti saka režisors Karolis Kaupinis.

Iestudējumā izmantoti daudzi arhīva videomateriāli ar Lietuvas teātra leģendām. Pēc režisora domām, “Lietuvas nekrologu. Viena iestudējuma stāsta” centrālā ideja ir tāda, ka mūsdienu nestabilajos laikos noturīga cerība var rasties tikai no ticības, ka viss nebeidzas šeit un tagad. Nākamās pasaules mūžība līdzsvaro šīs pasaules pārejošumu.

“Tā ir ideja, ko sekulāri cilvēki jau sen ir izstūmuši no prāta, un tieši tāpēc viņiem ir tik grūti samierināties ar savu pašu pārejošumu. Tomēr tagadnē mums neizbēgami jāatgriežas pie šīs idejas, ja nevēlamies zaudēt dzīves jēgu. Ar šo iestudējumu vēlamies, pulcējot skatītājus, radīt viņos kopības sajūtu, kā arī cerības un jēgas izjūtu laikā, kad politika to nepiedāvā,” saka Karolis Kaupinis.

Iestudējumā iekļauti arhīva materiāli no LRT, televīzijām “Lietuvos rytas” un TV3, Lrytas.lt, Šauļu Drāmas teātra un Karolis Kaupinis arhīva. Izklausās fragmenti no šādiem muzikāliem darbiem: Giedrė — “Tą naktį grojo Tomas Boo”; Antanas Jasenka skaņdarbs no Oskara Koršunova režisētā iestudējuma “Brīnišķīgais un skumjais stāsts par Romeo un Džuljetu”; Claude VonStroke — “Who's Afraid of Detroit”; The Sweet Enoughs — “Dream Puppy”; Eleni Karaindrou — “Ulysses' Gaze”; Henry Mancini.