Astrida Lindgrēne: Ronja, laupītāja meita

Tulkojusi no zviedru valodas Eugenija STRAVINSKIENĖ

Mežiem klātā pakalnā, pilī, ko zibens pāršķēlis uz pusēm, dzīvo Ronja — meitene, kas piedzimusi laupītāju vadoņa Matisa ģimenē. Viņas dienas paiet rotaļās ar laupītājiem un vecāku mīlestības lutinājumā, bet aiz pils mūriem gaida maģisks mežs, pilns ar rūķiem, spārnotām būtnēm un citām neparastām radībām. Matis vēro, kā viņa meita aug, cerēdams, ka Ronja pārņems viņa laupītāju bandas vadību.

Viņu ikdienu, ko parasti piepilda laupīšanas, kopā sanākšanas un dziesmas, satricina kā vēl viens zibens spēriens, kad pienāk ziņa: Matisa zvērinātais ienaidnieks Borka ar savu bandu apmeties pils otrā pusē. Arī Borkas dēls Birks dzīvo kopā ar laupītājiem. Pirmajā reizē, kad Ronja viņu ierauga, viņa sajūt, ka tas ir tieši tāds cilvēks, pēc kāda viņa vienmēr ilgojusies un gaidījusi — tāds mazs cilvēks kā viņa pati. Sākumā bērni, tāpat kā viņu tēvi, sacenšas un spītīgi turas pie sava, taču pamazām, kopīgi piedzīvojot piedzīvojumus un pārvarot grūtības, viņi kļūst par draugiem. Viņu slepenā draudzība kļūst par pārbaudījumu ne tikai bērniem, bet arī laupītāju bandām, un galu galā liek viņiem aizbēgt no mājām uz mežu.

“Ronja, laupītāja meita” ir viens no slavenākajiem ievērojamās zviedru bērnu rakstnieces Astridas Lindgrēnes (1907–2002) darbiem. Viņas grāmatas ir tulkotas vairāk nekā 95 valodās. Astrida Lindgrēne saņēmusi desmitiem apbalvojumu, tostarp Hansa Kristiana Andersena medaļu — augstāko starptautisko apbalvojumu bērnu grāmatu rakstniekiem un ilustratoriem. Viņa radījusi tādus leģendārus, pasaulslavenus tēlus kā Pepija Garzeķe, Karlsons un Emīls no Lennebergas.

“Ronja radās tāpēc, ka, dzīvojot pilsētā, man ļoti pietrūka lauku un dziļā meža. Viss sākās ar to, ka iztēlojos kalnu un kalnā — laupītāju pili, kas pēkšņi pāršķēlās uz pusēm. ‘Kādi cilvēki tur dzīvo?’ es prātoju. Aha, vienā laupītāju ģimenē ir meita, bet otrā — dēls. Gluži kā Romeo un Džuljeta. Sākumā viņi strīdas un kaitina viens otru, bet pamazām kļūst par draugiem…” reiz teica autore.

“Ronja ir meitene, kura uzdrošinās izvēlēties pati savu ceļu. Lai gan viņa ļoti līdzinās tēvam, viņa nespēj pieņemt viņa pasaules uzskatu un palikt viņa pilī; viņai pašai jāpiedzīvo, ko nozīmē draudzība, ko nozīmē mīlēt un zaudēt. Bērni, aizbēguši no mājām brīvībā, ne tikai pieaug mežā, bet arī parāda pieaugušajiem, ka vienīgais ceļš uz spēku ir iemācīties dzīvot kopā un apvienoties. Manuprāt, Astridas Lindgrēnes darbā ietvertās atziņas tagad ir ārkārtīgi aktuālas un svarīgas. Mūsu iestudējums “Ronja, laupītāja meita” ir muzikāls, asprātīgs un vienlaikus dziļš stāsts par pieaugšanu,” saka iestudējuma režisore un dramaturģiskās adaptācijas autore Eglė Švedkauskaitė.

Izrādē skan dziesma “Ąžuoliukas” Mūzikas skolas 4. klases zēnu kora izpildījumā (mākslinieciskais vadītājs Vytautas Miškinis, kormeistare Daiva Leipuvienė).

*** Bērniem līdz 4 gadu vecumam biļete nav nepieciešama, taču skatītāju zālē viņiem vieta netiek nodrošināta; bērni sēž līdzi paņemtā pieaugušā klēpī (pasākuma norises vietā, lūdzu, uzrādiet dokumentu, kas apliecina bērna vecumu). ***

Astrid Lindgren tiesības