Arhīvu diena un mūsu jaunatvērto, renovēto telpu atklāšana

Atzīmējam Arhīvu dienu un atklājam pilsētas arhīva jaunizremontētās telpas.

Programma

Vācieši nāk: nacistiskās Vācijas iefiltrēšanās Sēnē, 1933–1945
10.30–11.15

Mūsdienās joprojām ir maz zināms par nacistiskās Vācijas režīma mēģinājumiem ietekmēt parastos pilsoņus, viedokļu līderus un organizācijas Zviedrijas vietējās kopienās. Arhīvu dienā autors Johans Perve viesosies Malmē, lai pastāstītu par savu jaunāko grāmatu “Främmande flagg”, kurā aplūkota nacistiskās Vācijas iefiltrēšanās un propaganda Zviedrijā 20. gadsimta 30. gados un Otrā pasaules kara laikā. Grāmatā izsekots etnisko vāciešu darbībai Zviedrijas vietējās kopienās, kur uzņēmīgi Vācijas pilsoņi dzīvoja pa visu valsti izkaisītās vācu kolonijās, ievēroja nacistiskā režīma noteikumus un regulas un labprāt izplatīja nacistisko ideoloģiju domubiedriem tautiešiem un zviedriem. Autors ir izpētījis vācu nacistu darbību Zviedrijas vietējās kopienās, taču lekcijā īpašu uzmanību pievērsīs stratēģiski nozīmīgajai ostas pilsētai Malmei. Kas šeit bija vadošie vācieši? Ar kādām darbībām viņi nodarbojās? Kādas bija viņu attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem?

Par lektoru
Johans Perve ir autors, žurnālists un vēsturnieks. Viņš dzimis 1964. gadā un uzaudzis Norkēpingā un Trēslēvslēgē. Pēdējos 20 gadus viņš dzīvo Vaksholmā. Kā autoru viņu īpaši interesē Zviedrijas un Vācijas attiecības, nacistu grupu darbība, palīdzības darbs un pretošanās 20. gadsimta 30. gados un Otrā pasaules kara laikā, īpašu uzmanību pievēršot atsevišķu cilvēku rīcībai. Cita starpā viņš ir stāstījis par sava vectēva no mātes puses palīdzības un pretošanās darbu Vācijā Otrā pasaules kara laikā, kā arī rakstījis par nacismu un pretošanos Norkēpingā un Linkēpingā, 1933–1945. Paralēli rakstniecībai viņš daudzus gadus strādāja par preses sekretāru un pētnieku Zviedrijas valdības iestādē Forum för levande historia Stokholmā. Tagad viņš tur ir atbildīgs par bibliotēku.

Velosipēda pēdas arhīvos
11.45–12.30

Mūsdienās velosipēdi un velosipēdisti ir neatņemama ikdienas vides un pārvietošanās paradumu daļa. Daudziem velosipēds ir veids, kā nokļūt darbā, skolā, veikalos un uz atpūtas nodarbībām. Tas bieži ir arī fizisko aktivitāšu un atpūtas līdzeklis. Spēja braukt ar velosipēdu tiek uzskatīta par pašsaprotamu, lai gan ne visiem tā ir. Bet kāda loma velosipēdam bijusi un kāda nozīme tam piešķirta visā vēstures gaitā? Arhīvos glabājas stāsti un atmiņas, kas aptver 150 gadus ilgu velobraukšanas vēsturi. Tajos ir stāstīts par mācīšanos braukt ar velosipēdu un atteikšanos no tā, par pirmo velosipēdu un velosipēdu zādzībām, kā arī par velosipēdu kā pārvietošanās līdzekli un velobraukšanas brīvdienām. Šie arhīvu stāsti ir pamats sarunai par velosipēda vietu cilvēku dzīvē.

Lekcija balstīta pētniecības projektā “Velosipēds un brīvība: fizisko, telpisko un kultūras robežu šķērsošana”, kurā velosipēds aplūkots kā kolektīvās un individuālās emancipācijas un sociālo pārmaiņu instruments.

Par lektori
Šarlote Hagstrēma ir Lundas Universitātes etnoloģijas asociētā profesore un arhīvzinātnes vecākā lektore. H