Trīs māsas

Trīs māsas
Komēdija

Režisors, scenogrāfs un muzikālā noformējuma autors: Ingomar Vihmar
Autors: Antons Čehovs
Tulkojis: Otto Samma
Kostīmu mākslinieks: Jaanus Vahtra
Gaismu māksliniece: Iiris Purge

Lomās: Carmen Mikiver, Kleer Maibaum, Kadri Rämmeld, Kati Ong, Carita Vaikjärv, Priit Loog, Jaan Rekkor, Andrus Vaarik, Märt Avandi, Karl-Andreas Kalmet, Enn Keerd, Ingomar Vihmar

Kad slavenais rakstnieks Čehovs 1900. gadā apmeklēja savas jaunās lugas “Trīs māsas” pirmo lasījuma mēģinājumu, viņš to ilgi nespēja izturēt. Un, kad slavenais teātra cilvēks Staņislavskis pēc mēģinājuma devās Čehova meklējumos, Čehovs bija briesmīgā omā — skumjš un dusmīgs. Viņš domāja, ka ir uzrakstījis jautru komēdiju, bet lasījumā visi to uztvēra kā drāmu un klausoties raudāja. Tātad lugu bija pārpratuši, un tā bija izgāzusies, sprieda Čehovs.

Tātad jau kopš paša pirmā mēģinājuma ar šo slaveno lugu kaut kas nav kārtībā. Un tomēr “Trīs māsas” ir tās slavenā autora slavenākā un visbiežāk iestudētā luga, ko uzveduši un spēlējuši simtiem slavenu teātra vīru un sievu. Pat slaveni roboti, patiesībā. Un cilvēki joprojām nemitīgi apspriež, par ko ir šī slavenā luga.

“Pulks nāk un pulks iet” — tā ir slavena kāda slavena teātra cilvēka frāze, ko Igaunijā bieži citē, runājot par šīs slavenās lugas galveno notikumu.

Un tagad slavenais režisors Vihmars gatavojas iestudēt šo slaveno lugu. Patiesībā — vairāk nekā vienu reizi, jo pavasarī viņš to iestudēs arī Tartu. Lūk, ko viņš par to saka:

“‘Trīs māsas’ ir luga par trim māsām un vienu brāli, kuri dzīvo kaut kur Krievijas nekurienes vidū. Viņu vecāki ir miruši, un viņiem nav nekādas īpašas vēlēšanās kaut ko darīt. Viņi dzīvo it kā kādā militārā vienībā vai kaut kā tamlīdzīgi. Viena māsa pat ir precējusies ar kaut kādu vecu nejēgu, kurš viņai nemitīgi uzmācas un nez kāpēc slavē. Brālis ir iemīlējies un izrādes gaitā apprecas, taču laulība neiznāk laimīga. Māsas nemitīgi nopūšas un ilgojas aizbraukt uz Maskavu, jo senāk tur dzīvojušas, lai gan par to īsti neko neatceras. Un nez kāpēc viņas nebrauc atpakaļ, bet turpina žēloties. Tad vēl ir Veršiņins, kurš ir precējies, viņam ir bērni un viss pārējais, taču nez kāpēc viņš sāk aplidot precēto māsu. Un tad jaunākās māsas dēļ kādu puisi lugas beigās nošauj. Ar ieroci. Tāds ir stāsts.”

Un tomēr nez kāpēc viņš šo lugu iestudē. Un, visticamāk, viņš nebūs pēdējais.