Fine5 dejas teātris “I.P. – ILGAS. BEZ ROBEŽĀM.”

“I.P. – Ilgas. Bez robežām.” radās, kad divi dejotāji ar atšķirīgu profesionālo pieredzi, bet jūtīgu sociālo sirdsapziņu, kopīgā radošā procesā nolēma izstāstīt stāstu, kurā nepieciešamība pēc savstarpējas cieņas un tuvības prevalētu pār naidu, bezjēdzīgu naidīgumu, individuālismu un vienaldzību. Tas ir par sevis iepazīšanu, piedzīvojot rūpes par otru kā brīnumu, kā arī par uzticēšanos un ilgām pēc otra cilvēka. Izrādes galvenās tēmas ir mīlestība un laika un telpas robežu šķērsošana. Līdzās mūsu ikdienas dzīvei dejas izrādes “I.P. – Ilgas. Bez robežām.” iedvesmas avots ir Maikla Ondātjes romāns “Angļu pacients”, kas palīdzēja atrast īpašu emocionālo līmeni un radīt eksistenciālu un psihofizisku kustību pasauli.

Horeogrāfi un dejotāji: Tuuli Peremees, Simo Kruusement
Mūzika un dramaturģiskais atbalsts: Liisa Hirsch
Kostīmi: Kirill Safonov
Gaismu mākslinieks: Ants Kurist
Vizuālais noformējums: Merje Rääbis
Konsultanti: Tiina Ollesk un Renee Nõmmik
Ieteicamais vecums: 13+

Savas nozīmīgās profesionālās karjeras laikā Tuuli Peremees un Simo Kruusement ir saskārušies ar atšķirīgām pieejām kustībai un radošajām metodēm — viens klasiskajā baletā, otrs laikmetīgajā dejā. Tagad viņi izaicināja sevi mainīt ierastos skatpunktus, sinhronizēties vienam ar otru un atrast jaunu vizuālo valodu, kā arī jaunu domāšanas veidu par kustību.

Tuuli Peremees: “Balets ir jauna cilvēka māksla, taču arī pēc 20 gadu dejošanas Igaunijas Nacionālajā operā mana aizraušanās ar deju nav zudusi. Līdzās fiziskajai pilnveidei tā mani ir virzījusi uz tiekšanos pēc garīga skaistuma un līdzsvara. Ar savu personīgo meklējumu un piemēru vēlos iedrošināt citus sekot saviem sapņiem, par spīti mūsu kultūrtelpā iesakņotajam priekšstatam, ka deja galvenokārt ir paredzēta jauniem cilvēkiem. Rūpes un empātija diemžēl šodienas pasaulē izzūd, tāpēc tās kļūst par vēl nozīmīgākām vērtībām.”

Simo Kruusement: “Svarīga loma ir manai iepriekšējai sadarbībai ar Tuuli Igaunijas Nacionālajā operā. Tas attiecas gan uz dejas specifiskajiem, gan tīri cilvēciskajiem aspektiem, dodot mums iespēju pārdomāt, kāda vieta mūsu kultūrtelpā varētu būt vecākiem baleta māksliniekiem ar plašu pieredzi, kuru aizraušanās ar deju joprojām ir dzīva. Vai un kā viņi pēc baleta karjeras var turpināt strādāt dejas pasaulē? Vai viņiem ir vēlme un spēks izaicināt sevi pasaulē, ko veido laikmetīgās dejas tehnika un domāšana? Meklēt līmenī, kas sniedzas dziļāk par formu un dažādos virzienos, vienlaikus nezaudējot formu?”

TEMUKI 2025, Nr. 11, A. Rander, H. Einasto: “Izrāde atsauc atmiņā filmas apburošo, poētisko atmosfēru. Šeit ir daudz maiguma, kā arī spriedzes, no kurām dažas tiek atrisinātas, bet citas — ne. Mēs šeit nepazīstami neatradām “Angļu pacientu”, taču atradām neierobežotas ilgas, romantisku vēlmi pēc nesasniedzamā. Un tomēr: Tuuli Peremees iemiesotā sieviete atsauc atmiņā Žiljetas Binošas lomu — sievieti ar salauztu sirdi, kura kara laikā aprūpē ievainotos, lai aizmirstu savas emocionālās sāpes, savukārt Simo Kruusement daudzšķautņainais vīrietis liek atcerēties Ralfu Fainsu, kura loma apbur ar lielisku cilvēka dabas iemiesojumu, kas visu slēpj.”

“Izrāde atmiņā nenostājas kā loģiski strukturēts stāstījums, bet gan kā kaut kas daudz miglaināks un dziļāks: pieredze, kas vienlaikus ir sāpīga un maigi aizkustinoša.”

Pilnu rakstu lasiet šeit: https://www.temuki.ee/2025/11/piirideta-perekonna-ullas-haal/

Rakstniece Meelike Saarna par izrādi: “Šī izrāde ir daudzslāņaina un rosina pārdomas. Ja esat lasījuši Ondātjes romānu “Angļu pacients” vai redzējuši tāda paša nosaukuma filmu, atsauces un dziļākos slāņus ir vieglāk atpazīt. Taču arī bez jebkādām zināšanām par avota materiālu skatītāju sasniedz tēmas par cilvēka dzīves trauslumu un drosmi, ilgām pēc mīlestības, kā arī tās spēku un izturību — par spīti visam. Izrādes dejotāji un horeogrāfi Tuuli Peremees un Simo Kruusement lieliski iemieso izrādes ideju. To papildina telpas intimitāte, skatuves vizuālais noformējums un emocionāli precīzā mūzikas izvēle. Iesaku!”

Atbalsta: Kultūras ministrija, Kultūrkapitāla fonds