Kur es eju, kad vairs nav, kur iet?

Performatisks skatījums uz vēlmi aizbēgt un nepieciešamību bēgt — un godīgs ieskats tajā, kur šī vēlme sākas. Izrāde par cilvēkiem, kuri savā ikdienas dzīvē jūtas izolēti un atsvešināti. Viņi ilgojas pēc pārmaiņām, taču nezina, ar ko sākt. Viņi sapņo aizbēgt uz vietu, kur viņiem nebūtu uzreiz jāieņem nostāja par visu — uz vietu, kur rūpes un noteikumi nespētu viņiem sekot. Kad pasaules troksnis kļūst nepanesams, rodas vīzija par telpu, ko sauc par Tuneli. Tas ir pazemes labirints ar lejup vedošām kāpnēm, tumšiem gaiteņiem un aizmirstām telpām. Lēnām, bet nenovēršami šī vīzija sāk izspiest viņu realitāti. Tunelis kļūst par apsēstību un glābšanās ceļu — risinājumu kaut kam, ko šķietami nav iespējams atrisināt. Kaut kur dziļi šajā labirintā atrodas telpa, kurā laiks nekustas un valda klusums.

Uz skatuves: Grete Jürgenson, Ilo-Ann Saarepera, Elise Metsanurk, Juhan Soon, Germo Toonikus

Autors-režisors: Kirill Havanski
Dramaturgs: Andreas Aadel
Scenogrāfe: Riin Maide
Video mākslinieks: Péter Kollányi
Skaņas mākslinieks: Dominik Hisslinger (DE)
Gaismu mākslinieks: Oskar Harding
Afišas fotogrāfe: Agate Tūna (LV)
Producentes: Lisanna Annus, Marie Valgre

Pirmizrāde 2026. gada 23. oktobrī Tartu Jaunā teātra lielajā zālē