Tas, kas ir ierakstīts manā miesā – 28.11

Izrādē “Tas, kas ir ierakstīts manā miesā” uz skatuves ir cilvēks, taču viņš nav galvenais varonis. Viņš atrodas Telpā. Parastā daudzdzīvokļu namā. Cilvēks ir Telpas varā, un Telpai ir pašai sava griba un spēja diktēt notikumu gaitu. Telpa pieprasa no saviem iemītniekiem kalpošanu, pretī piedāvājot mājokļa siltumu, drošības sajūtu, sausu vietu un jumtu virs galvas, kad slikti laikapstākļi mūs iedzen savā būdā. Pretī mēs labojam jumtu, beržam grīdas, līmējam jaunas tapetes, salabojam ļodzīgo galda kāju, mazgājam veļu, dauzām paklājus, iesniedzam ūdens skaitītāja rādījumus, tīrām kāpņu telpu, atsvaidzinām tualeti, kurinām krāsni un lāpām galdautu. Vannas istabas noteka atkal ir aizsērējusi, laikam jāsāk gatavot ēst, plīts ir tik netīra, kafijai nav piena, pēc tam jāiegriežas veikalā un brokastu maizei jāpaņem arī desa. Kas tur atkal tagad tā taurē zem loga... Marikas Vaarikas, Lauri Lesta un Urmasa Līsa iestudējums raugās starp pasaulēm. Tas ir gan teātra iestudējums, gan telpiska instalācija, skaņu ainavu kolāža un antropoloģisks vērojums. Izrādē parādās ikdienišķi mirkļi un eksistenciāli izvirdumi; uzmanības centrā ir realitāte, varbūt arī hiperrealitāte — viss, kas rodas ikvienā Telpā un paliek nepamanīts. Autori un izpildītāji: Marika Vaarik, Lauri Lest, Urmas Lüüs. Pirmizrāde 2026. gada 5. septembrī Ekspeditsiooni studijā Krulli namā. Urmass Līss ar saviem uz instalācijām balstītajiem vietas pētījumiem ir virzījies uz arvien aptverošākām un totālākām telpām. Šīs instalācijas bieži var uztvert kā no skatuves darbiem sastingušu sekundi, ko pats cilvēks piepilda ar savu iztēli. Cilvēkus ieskaujošie priekšmeti darbojas kā savdabīgi gara katalizatori. Lauri Lesta darbiem raksturīgs telpiskums, un savās instalācijās viņš bieži izmanto sadzīves priekšmetus, kurus atdzīvina ar skaņas un gaismas palīdzību. Arī viņa instalācijās skatītāji darbu piedzīvo no visām pusēm, telpiski.