Tas, kas ierakstīts manā miesā — 24.11

Izrādē “Tas, kas ierakstīts manā miesā” uz skatuves patiešām atrodas cilvēks, taču viņš nav galvenais varonis. Viņš atrodas Telpā. Parastā daudzdzīvokļu namā. Cilvēks ir Telpas varā, un Telpai ir pašai sava griba un spēja diktēt notikumu gaitu. Telpa pieprasa no saviem iemītniekiem kalpošanu, pretī piedāvājot mājīgumu, drošības sajūtu, sausu vietu un jumtu virs galvas, kad slikti laikapstākļi mūs iedzen būdā. Pretī mēs labojam jumtu, beržam grīdas, mainām tapetes, salabojam ļodzīgo galda kāju, mazgājam veļu, izklapējam paklājus, nododam ūdens skaitītāja rādījumus, tīrām kāpņu telpu, uzkopjam tualeti, kurinām krāsni un lāpām vaskadrānas galdautu. Vannas istabas noteka atkal ir aizsērējusi, laikam vajadzētu sākt gatavot ēst, plīts ir tik netīra, kafijai nav piena, pēc tam jāiegriežas veikalā un jāpaņem arī desa rīta maizītēm. Kas tas atkal tā taurē zem loga… Marikas Vaarikas, Lauri Lesta un Urmasa Līsa iestudējums raugās starp pasaulēm. Tas ir gan teātra izrāde, gan telpiska instalācija, skaņu ainavu kolāža un antropoloģisks vērojums. Izrādē atklājas ikdienišķi mirkļi un eksistenciāli izvirdumi; uzmanības centrā ir realitāte, varbūt arī hiperrealitāte — viss, kas dzimst un paliek nepamanīts katrā Telpā. Autori un izpildītāji: Marika Vaarik, Lauri Lest, Urmas Lüüs. Pirmizrāde 2026. gada 5. septembrī Ekspeditsiooni stuudio Krulli ēkā. Urmass Līss ar saviem uz instalācijām balstītajiem vietu meklējumiem arvien vairāk ir virzījies uz aptverošām un pilnīgām telpām. Šīs instalācijas bieži varēja uztvert kā no skatuves darbiem sastingušu sekundi, ko cilvēki paši piepilda ar savu iztēli. Cilvēkus ieskaujošie objekti darbojas kā savdabīgi gara katalizatori. Lauri Lesta darbiem raksturīga telpiskums, un savās instalācijās viņš bieži izmanto sadzīves priekšmetus, atdzīvinot tos ar skaņu un gaismu. Arī viņa instalācijās skatītāji darbu piedzīvo no visām pusēm, telpiski.