Tas, kas ir ierakstīts manā miesā – 19. novembris

Izrādē “Tas, kas ir ierakstīts manā miesā” uz skatuves ir cilvēks, taču viņš nav galvenais varonis. Viņš atrodas Telpā. Parastā daudzdzīvokļu namā. Cilvēks ir Telpas varā, un Telpai ir pašai sava griba un spēja noteikt notikumu gaitu. Telpa pieprasa no saviem iemītniekiem kalpošanu, pretī piedāvājot mājīgumu, drošības sajūtu, sausu vietu un jumtu virs galvas, kad nelabvēlīgi laikapstākļi iedzen mūs mūsu būdā. Pretī mēs labojam jumtu, beržam grīdas, līmējam jaunas tapetes, salabojam ļodzīgo galda kāju, mazgājam veļu, dauzām paklājus, iesniedzam ūdens skaitītāja rādījumus, tīrām kāpņu telpu, uzkopjam tualeti, kurinām krāsni un lāpām galdautu. Vannas istabas noteka atkal ir aizsērējusi, laikam vajadzētu sākt gatavot, plīts ir tik netīra, kafijai nav piena, pēc tam būs jāiegriežas veikalā un jāiegādājas desa rīta maizei. Kurš tur atkal tā taurē zem loga… Marikas Vārikas, Lauri Lesta un Urmasa Līsa izrāde raugās starp pasaulēm. Tā ir gan teātra izrāde, gan telpiska instalācija, gan skaņu ainavu kolāža un antropoloģisks novērojums. Izrādē atklājas ikdienišķi mirkļi un eksistenciāli uzliesmojumi; uzmanības centrā ir realitāte, varbūt arī hiperrealitāte – viss, kas dzimst ikvienā Telpā un paliek nepamanīts. Autori un izpildītāji: Marika Vaarik, Lauri Lest, Urmas Lüüs. Pirmizrāde 2026. gada 5. septembrī Ekspeditsiooni studijā Krulli mājā. Urmass Lüüs ar savām vietas meklējumos balstītajām instalācijām ir virzījies pretī arvien aptverošākām un totalizējošākām telpām. Šīs instalācijas bieži varēja aplūkot kā no skatuves darbiem sastingušu sekundi, ko cilvēks pats piepilda ar savu iztēli. Priekšmeti, kas ieskauj cilvēkus, darbojas kā savdabīgi gara katalizatori. Lauri Lesta darbiem raksturīgs telpiskums, un savās instalācijās viņš bieži izmanto sadzīves priekšmetus, atdzīvinot tos ar skaņu un gaismu. Arī viņa instalācijās skatītāji darbu piedzīvo no visām pusēm, telpiski.