Ar labunakti, mammu

Kad naktī klīst mākoņi, māmiņa tev dzied mazu šūpuļdziesmu. Aizver acis un neraudi; guli, guli, mana saulīte… Mājīga, silta mātes istaba, kurā varbūt ir mazliet par daudz lietu. Starp visdažādāko formu un krāsu mežģīnēm, kastu kaudzēm un saldajiem, ar olu krēmu pildītajiem konditorejas izstrādājumiem māte Telma un viņas pieaugusī meita Džesija pavada vakaru. Taču ierasto, pazīstamo vakara ritmu pēkšņi pārtrauc Džesijas vārdi par nodomu atņemt sev dzīvību. Šīs ziņas kļūst par sākumpunktu, liekot sievietēm vērīgāk paskatīties vienai uz otru un pārdomāt dzīvi un nāvi.