PĀRCELTS NO 29. OKTOBRA | Kants. Istaba, kurā neviens nedomā
Oriģinālais nosaukums: PERKELTAS IŠ SPALIO 29 d. | Kantas. Kambarys, kuriame negalvojama
- Kad
- Piektdiena 05.02.2027 · 18:00Lietuvas laiks
- Organizators
- Valstybinis Vilniaus mažasis teatras
Pievienot kalendāram
2026. gada iestudējums tika nominēts četrām «Zelta skatuves krusta» balvām: par labāko režiju, labāko otrā plāna aktiera darbu, labāko otrā plāna aktrises darbu un labāko kostīmu mākslinieka darbu. Pirms gada režisors Oskaras Koršunovas Viļņas Valsts mazajā teātrī skatītājiem piedāvāja lugas «Kants» pirmo cēlienu. Skice drīz vien izraisīja interesi un skatītāju simpātijas. Ar šo lugu dramaturgs Mazajā Viļņas teātrī turpina vēsturisku personību tēmu. «Kants. Istaba, kurā neviens nedomā» kopā ar joprojām populārajiem iestudējumiem «Madagaskara» un «Mistras» veido savdabīgu triloģiju. Luga veltīta pasaulei ap prūšu filozofu Imanuelu Kantu, kurš pārsteidza cilvēkus ne tikai ar savām domām, bet arī ar dzīvesveidu. Savā pazīstamākajā darbā «Tīrā prāta kritika» filozofs izvirzīja sev gandrīz neiespējamu uzdevumu: izpētīt prāta robežas un likt stingru pamatu metafizikai, kas tolaik tika uzskatīta par būtisku un neaizstājamu. Izmantojot prātu, lai pētītu paša prāta iespējas, filozofs radīja vienu no ievērojamākajiem darbiem cilvēces domas vēsturē. Pretstatā Kanta sarežģītajai un niansētajai domāšanai iestudējums atklāj kantisko pasauli saistošā un asprātīgā veidā un pat turpina paša filozofa ieceri, ar teātra līdzekļiem «pētot» pašu dramatisko formu.
Luga mūs aizved uz Kēnigsbergu 1784. gadā. Prūsijā ir novembris. Rodas sajūta, ka sabiedrība atrodas uz nozīmīgu sociālu pārmaiņu sliekšņa. Franču revolūcija jau draudīgi tuvojas. Ievērojis savu ierasto rituālu — ieturēt garas pusdienas vīriešu sabiedrībā un, galvenais, nekad nerunāt par darbu —, filozofs apsēžas pie galda. Vīrieši tērzē par šo un to, runā par ikdienu mājās un par mūsdienām kopumā. Tiek pieminētas arī kaites: Kants un viņa kalpotājs Martins cieš no zarnu krampjiem. Taču drīz kļūst skaidrs, ka tās nav parastas kaites — kaut kas ir noticis ar pašu dabu. Vīriešu sarunu pārtrauc klauvējiens pie durvīm, un parādās negaidīta viešņa, kura stādās priekšā kā Kanta senā drauga Džozefa Grīna brāļameita. Atbraukusi no miglā tītas Skotijas, viņa vēlas, lai filozofs parakstītu «Tīrā prāta kritiku». Vīrieši nelabprāt ielaiž dāmu, un, lai gan viņa vietējo valodu tikpat kā nezina, viņa neievēro pusdienu sarunu noteikumus un iesaistās filozofiskajās diskusijās. Kants piekrīt ļaut Fobi pacelt plīvuru pār to, ko nozīmē būt cilvēkam, aplūkojot cilvēkus tajās jomās, ko pēta filozofi, un mēģinot definēt atšķirību starp cilvēku un dzīvnieku. Pēc kāda laika Fobi pazūd, radot noslēpumu, kas vīriešus vēl vairāk mudina turpināt sarunu par cilvēci un tās pārejošo dabu.
Biogrāfiskie fakti vēsta, ka Imanuels Kants ēda tikai reizi dienā un ka maltītes, kas ilga vairākas stundas, parasti ieturēja draugu sabiedrībā. Lai gan visu mūžu viņam bija vāja veselība, Kantam bija laba humora izjūta, un viņš ļoti labi spēlēja biljardu. Viņš bija pieticīgs un neuzkrītošs, ievēroja stingru dienas režīmu un maz gulēja. Viņš nekad neapprecējās un nekad neatstāja dzimto pilsētu, lai gan labprāt lasīja ceļojumu aprakstus un pārstāstīja tos draugiem.
Informācija nāk no avota. Izmaiņas pārbaudi pie organizatora.