Fantazio

“Fantazio” ir rotaļīga un ekstravaganta 19. gadsimta luga–pasaku stāsts, ko tās autors pats raksturojis kā komēdiju ar bēdīgām beigām vai drāmu ar laimīgām beigām. Šis franču klasiķa darbs Viļņas Valsts mazā teātra skatuvē izklausās pārsteidzoši mūsdienīgs: radošā komanda lugai pievēršas ar mūsdienu jauniešu skatījumu un meklē radošu veidu, kā strādāt ar tās savdabīgo valodu. Luga sākas ar karalistes āksta nāvi, kamēr tiek gatavots kāzu mielasts, mēģinot novērst karu ar kaimiņvalsti. Fantazio (aktieri Martynas Nedzinskas un Tomas Rinkūnas), kuru visi atstumj un vajā kreditori, nejauši kļūst par karaļa ākstu un tādējādi izmaina pašas karalistes likteni. No pirmā acu uzmetiena “Fantazio” sižets līdzinās pasakai: princesei (aktrise Miglė Polikevičiūtė) jāprecas ar viņai izraudzīto princi, taču viņa satiek Fantazio — apburošu, bet nabadzīgu vienkāršu pilsētnieku. Tomēr zem šīs pasakainās virskārtas slēpjas universālas cilvēciskas patiesības un gudrība, kas pārsniedz laika robežas. Lugas centrālais tēls Fantazio ir klejotājs, kurš nespēj un nevēlas pielāgoties “normai” un vienmēr būs “citāds”: neiederīgs, atstumts, nenovērtēts, nesaprasts un atšķirīgs no pārējiem. Viņš ir āksts, par kura domām var smieties, bet tās paliek un “iesakņojas” cilvēku prātos; viņu var uzskatīt par paša autora Alfrēda de Misē prototipu.