Balle Savojā

PAULA ABRAHĀMA: BALLE SAVOJĀ (Ball im Savoy), operete 2 cēlienos. Librets — Alfrēds Grīnvalds un Frics Lēners-Beda, tulkojis Gintaras Patackas. Pirmizrāde: 2014. gada 3. oktobrī. Ilgums: 3 stundas. Piedalās teātra solisti, koris un baleta mākslinieki.

7. novembra izrāde ir veltīta solistes Raimondas Talat-Kelpšaitės jubilejai.

Operetes sižeta centrā ir viens notikums — balle Savojā. Reizi gadā augstākās sabiedrības un bohēmas viesi plūst uz Nicu, alkdami pēc sensacionālām un skandalozām ziņām. Par godu šim notikumam vietējais laikraksts piedāvā balvu — vērtīgu gleznu — par lielāko sensāciju Savojas ballē. Kurš šoreiz to iegūs? Madlēna, kura paziņos, ka viņa — marķīze de Foblā, kardināla brāļameita, palātas prezidenta māsīca un marķīza Aristīda sieva — tikko ir piekrāpusi savu vīru? Vai arī Deizija, kura atbraukusi no Amerikas, lai atzītos, ka ir slavenais grāvēju dziesmu komponists Žozē Pasodoble, un iemācītu balles viesiem modernu jaunu deju — “Ķenguru”?

Ungāru komponista Paula Abrahāma (1892–1960) operetes izceļas ar krāšņāku muzikālo partitūru, ko bagātina izklaides un šova elementi, un jo īpaši ar tolaik moderno deju ritmu pārpilnību — lēno valsi, fokstrotu, rumbu un citām dejām. Tomēr ne to uzbūve, ne muzikālā dramaturģija neatkāpās no žanra pamatprincipiem, kas bija valdījuši vairākus gadu desmitus. Operete “Balle Savojā” ir spilgts vēlīnās Berlīnes operetes-revijas piemērs. Tā atnesa komponistam Eiropas slavu un vairākkārt tikusi ekranizēta. Tās sižets nedaudz atgādina J. Štrausa slaveno opereti “Sikspārnis”, un tā ir tikpat valdzinoša ar asprātīgo intrigu un burvīgajām melodijām, kā arī ar savu mūžam aktuālo retro stilu.

Šis nav pirmais darba iestudējums Kauņā. Iestudējuma komanda neplāno pārāk attālināties no oriģināla, taču sola daudz atsauču uz mūsdienām, jo īpaši tāpēc, ka sižets tam ir pateicīgs: tajā atklātas mūžīgās sarežģītās attiecības starp sievietēm un vīriešiem — pagātnes ēnas, mīlas intrigas un uzticības pārbaudījumi.

Operete pirmoreiz tika iestudēta Kauņas Valsts muzikālajā teātrī 1990. gadā. Režisors bija Valius Staknys, diriģents — Stanislovas Čepinskis, scenogrāfs — Eldaras Renteris (Igaunija), bet horeogrāfi no Igaunijas — Heino Asalu un Jelena Kõlar. Galvenās lomas atveidoja Danutė Dirginčiūtė, Eleonora Kliučiūtė, Mykolas Rekys, Aušra Cicėnaitė, Lina Kinderytė, Laimutė Kuzmickaitė, Gediminas Maciulevičius, Benjaminas Želvys, Rita Preikšaitė, Dalė Rakauskienė un Tatjana Vilčinskienė.