Viesi | Ak, Dievs!

ANAT GOVAS “AK, DIEVS!” Psiholoģe Ela pārkāpj pašas noteiktos noteikumus un pieņem klientu pēc darba laika, jo viņš brīdina, ka, ja nesaņems steidzamu psiholoģisko palīdzību, notiks kaut kas neatgriezenisks. Apmeklētājs iepazīstina ar sevi: …Dievs. — Ha ha ha! Kas gan varēja notikt tāds, ka pat Dievam vajadzīga palīdzība?! Izrādās, Elai ir tikai 40 minūtes, lai izglābtu pasauli. Viegls, asprātīgs, tomēr intelektuāls un pravietisks dialogs starp Radītāju un Radīto, no kura atkarīgs VISS!

SMIEKLI UN KATARSE (ASARAS) PAR VIENU CENU

“Anat Govas luga ‘Ak, Dievs!’ pirmajā brīdī šķiet diezgan vienkārša komēdija, kas jau pirmajās lappusēs mūs pārsteidz ar fantastisku sākotnējo situāciju: Dievs lūdz palīdzību Elai, bērnu psihoterapeitei (!), citādi notiks kaut kas neatgriezenisks (kā izrādās — ‘uzlaboti plūdi’, ‘visiem pienāks gals, pat izredzētajiem’). Elai ir tikai viena sesija, lai izglābtu pasauli, un daļu no tās ‘apēd’ viņas neticība tam, ka klients ir Dievs. Lielāko lugas daļu vērojam dzirkstošu un smieklīgu stand-up priekšnesumu par labi zināmām Bībeles tēmām, ar izcili veidotu dialogu un jokiem. Komēdijas pamatmērķis — pārsteigt un likt skatītājiem smieties — ir sasniegts. Taču komēdijas šķietamā pazīstamība negaidīti pāršķeļas kā zibens spēriens, kad atklājas lugas otrais slānis: to tēlu drāma, kurus parasti uzskata par vismazāk psiholoģiski ievainojamiem (Ela ir psihoterapeite, bet Dievs taču ir visvarens). Dramaturģe sev izvirzījusi ārkārtīgi sarežģītu un riskantu uzdevumu: likt skatītājiem smieties un vienā izrādē novest viņus līdz katarsi (atcerēsimies, ka katarse, kas ir būtisks traģēdijas elements, komēdijā nebūt nav obligāta). Tātad paradoksālā kārtā Anat Govas komēdija liek arī raudāt. Un vēl viens paradokss: izraēliešu dramaturģe paveica kaut ko visai nejūdaisku — viņa mums iedeva divus par vienu cenu. Nepalaidiet garām!” — Mindaugas Valiukas, dzejnieks, dramaturgs un lugas tulkotājs

“Es vienmēr esmu prātojis, kā izskatās Dievs. Tagad es zinu, kā viņš izskatās un kā jūtas… Man ir šāda privilēģija. Tas ir ļoti interesanti.” — aktieris Vaidotas Martinaitis

“Ko jūs jautātu, ja jums būtu iespēja satikt Dievu aci pret aci? Mana varone Ela pārliecinoši saka: ‘Es neticu Dievam! Paskatieties apkārt — vai jūs domājat, ka Dievs pastāv?!’ Viena pati audzinot savu autisko dēlu un strādājot par psiholoģi, viņai dzīvē ir bijis pietiekami daudz iemeslu šausmināties un vilties. Taču šī tikšanās būs izšķiroša. Un nav skaidrs, kurš no viņiem palīdzēs otram piedzīvot dziedinošu pārvērtību.” — aktrise Valda Bičkutė

“Man vienmēr ir bijis interesanti spēlēt ‘citādus’ cilvēkus — tādus, kurus lielākā sabiedrības daļa atstumj vai uzskata par nepieņemamiem. Mani interesē, kā šādi cilvēki domā, par ko viņi domā, kā pieņem dzīvi un kā to izbauda. Un viņi patiešām to izbauda — varbūt pat biežāk nekā tā dēvētie ‘veselie’ cilvēki. Kad pirmoreiz izlasīju lugu, tā mani ļoti sasmīdināja; tas ir dzīvs un aizraujošs stāsts. Es priecājos, ka šis stāsts nonācis režisores Gabrielės Tuminaitė rokās. Es ticu, ka izrāde ne tikai liks skatītājiem smaidīt, bet arī rosinās viņus pārdomām, skarot mūsdienās aktuālus jautājumus.” — aktieris Tomas Šečkus