Klaipēdas Jaunatnes teātris: “Būt Alisei” (rež. D. Girauldons)

Ja jūs nejauši uzrunātu kādu garāmgājēju un pajautātu: “Ko jūs zināt par Lūisu Kerolu?”, visticamāk, dzirdētu par mazu meiteni, vienmēr kavējošos Balto Trusi un fantastisku pasauli. *Alises piedzīvojumi Brīnumzemē*, ko autors sākotnēji nosauca par *Alises piedzīvojumiem pazemē*, ir aizraujošs un neizsmeļams darbs. Tas iestudēts daudzos žanros, tostarp mūziklos, laikmetīgās operās, baletos, filmās un lugās. Šo adaptāciju pamatā ir mīts, autors un stāsts, kas sniedzas tālu aiz bērna sapņa robežām. Oksfordas loģikas profesors L. Kerols radīja pasauli, kurā savijas absurds un bērnība, uzdodot jautājumu: kas no Lūisa paliek Alisei?

Klaipēdas Jaunatnes teātra izrādes *BŪT ALISEI*, ko iestudējis francūzis Didjē Girauldons, mērķis nav tikai pārstāstīt klasisko pasaku. Mērķis ir kopā ar skatītājiem izpētīt šo divējādību: dialogu starp autoru un viņa radīto tēlu, starp realitāti un iztēli. Lūisa Kerola rakstībā mūs valdzina viņa spēja atspoguļot esības sapņaino dabu, atgādinot Šekspīra slavenos vārdus: “mēs esam no tā, no kā veidoti sapņi”. Šis darbs atklāj smalko distanci starp vārdiem un daudzajām nozīmēm, ko tie var iegūt vai kam tos var piešķirt, gluži kā masku. Šī vārdu un nozīmju spēle atsedz mūsu visintīmākās patiesības, kas, tāpat kā atspulgi spogulī, reizēm var būt nežēlīgas, taču vienmēr ir brīnišķīgas. Tā ir dziļa iztaujāšana par mūsu būtību: “būt vai nebūt” citu acīs.

*Alises piedzīvojumi Brīnumzemē*, *Caur spoguli*, *Snarka medības*, fragmenti no autora vēstulēm, kā arī poētiski, filozofiski un teatrāli teksti — tie ir tikai daži no izpētītajiem avotiem. Katrs aktieris kļūst par stāstnieku, tēlu, dziedātāju, mūziķi un leļļu vadītāju, iegrimstot stāstā un atdzīvinot to. Katra aina, katrs tēls un katrs izrunātais vārds paver durvis uz noslēpumu un burvības pasauli. Priecīgā haosā — aizkustinošs brīnumu kabinets.