Mohammads Al Attars: Bailes

No arābu valodas tulkojusi Julija GULBINOVIČ

Arams ir jauns vīrietis, kurš pirms vairāk nekā desmit gadiem kopā ar māti pārcēlās uz Zviedriju no kara zonas. Emīls uzauga zviedru ģimenē, un viņa vārds kļūst saistīts ar vardarbības aktu, kas satricināja kopienu. Izrādes *Bailes* sižeta pamatā ir reāli notikumi kādā mazā Zviedrijas pilsētiņā, kur skolēns izglītības iestādē nošāva desmit cilvēkus; trīs no viņiem gāja bojā. Lielākā daļa upuru bija imigranti.

Skatuves vēstījums sākas pēc apšaudes, kad tiek uzsākta kriminālizmeklēšana. *Bailes* līdzinās psiholoģiskai rekonstrukcijai: pats vardarbības akts ir sākumpunkts, bet uzmanība tiek pievērsta tam, kas pie tā noved — mirklim, kad bailes pārtop rīcībā. Izrādes uzbūve atgādina izmeklēšanu: stāsti tiek izstāstīti caur dažādu personāžu atmiņām un liecībām. Viņu stāstītais un klusēšana veido notikuma kopainu. Tomēr, jo dziļāk izmeklēšana virzās, jo skaidrāk kļūst, ka nav vienas vienīgas patiesības un ka ikvienam ir sava notikumu versija.

Šī izmeklēšana dod iespēju no jauna palūkoties uz to, ko ikdienā mēdzam uzskatīt par pašsaprotamu: stereotipiem, sociālajām hierarhijām, aizspriedumiem un dažādām izpausmēm, kādas var pieņemt pašas bailes. Uz skatuves veidojas limināla — starpstāvokļa — telpa, kurā tagadne un pagātne pastāv vienlaikus. Tā nav reālistisks interjers, bet gan atmiņu un izmeklēšanas lauks. Šeit dzīvie sarunājas ar mirušajiem, atmiņas kļūst tikpat īstas kā tagadne, un notikumi tiek nemitīgi rekonstruēti.

Šajā iestudējumā bailes kļūst par centrālo asi — stāvokli, kurā netaisnība un pazemojums pakāpeniski tiek normalizēti. Bailes no vientulības, no tā, ka neizdosies kļūt par to, ko no tevis sagaida, no noraidījuma, no aizmiršanas un tikt aizmirstam, no savas identitātes zaudēšanas, bailes no “cita”. Bailes nemanāmi uzkrājas, līdz pārvēršas agresijā vai pašiznīcībā. Iestudējums aicina pārdomāt: ko nozīmē dzīvot šādā pasaulē? Vai taisnīgumam ir robežas? Kur sākas atbildība par savu rīcību?

Šis ir darbs par mūsdienu sabiedrību un mūsu atbildību par to, kāda tā būs rīt.

Dramaturgs Mohammads Al Attars, dzimis 1980. gadā Damaskā, Sīrijā, pašlaik dzīvo un strādā Berlīnē. Pēc literatūras un vēlāk teātra studiju studijām dzimtajā pilsētā viņš ieguva maģistra grādu dramaturģijas studijās Goldsmita koledžā, Londonas Universitātē. Viņa lugas, kas sākotnēji sarakstītas arābu valodā, un to tulkojumi ir iestudēti teātros un izrādīti festivālos dažādās valstīs, tostarp Berlīnes Volksbühne, Ņujorkas Linkolna centrā, Londonas Karaliskajā galma teātrī un Aviņonas festivālā. Al Attars raksta arī rakstus un kopš 2011. gada plaši pievērsies Sīrijas revolūcijai, bēgļiem un karam savā valstī.