Mohammads Al Attārs: Bailes

No arābu valodas tulkojusi Julija GULBINOVIČ

Arams ir jauns vīrietis, kurš pirms vairāk nekā desmit gadiem kopā ar māti pārcēlās uz Zviedriju no kara zonas. Emils uzauga zviedru ģimenē, un viņa vārds tiek saistīts ar vardarbības aktu, kas satricinājis kopienu. Izrādes “Bailes” sižeta pamatā ir patiesi notikumi kādā mazā Zviedrijas pilsētā, kur skolēns izglītības iestādē nošāva desmit cilvēkus; trīs no viņiem gāja bojā. Lielākā daļa cietušo bija imigranti.

Izrādes vēstījums sākas pēc apšaudes, kad tiek uzsākta kriminālizmeklēšana. “Bailes” līdzinās psiholoģiskai rekonstrukcijai: vardarbības akts ir sākumpunkts, bet uzmanība pievērsta tam, kas pie tā noveda — brīdim, kad bailes pārvēršas rīcībā. Izrādes uzbūve atgādina izmeklēšanu: stāsti tiek izklāstīti dažādu tēlu atmiņās un liecībās. Viņu stāstījumi un klusēšana pamazām veido notikuma ainu. Taču, jo dziļāk izmeklēšana virzās, jo skaidrāk kļūst, ka vienas patiesības nav un katram ir sava notikumu versija.

Šī izmeklēšana dod iespēju pārdomāt to, ko ikdienā mēdzam uzskatīt par pašsaprotamu: stereotipus, sociālo hierarhiju, aizspriedumus un dažādos veidus, kā izpaužas pašas bailes. Uz skatuves rodas limināla — pārejas — telpa, kurā tagadne un pagātne pastāv vienlaikus. Tā nav reālistisks interjers, bet atmiņu un izmeklēšanas lauks. Šeit dzīvie sarunājas ar mirušajiem, atmiņas kļūst tikpat īstas kā tagadne, un notikumi tiek nemitīgi rekonstruēti.

Šajā iestudējumā bailes kļūst par centrālo asi — stāvokli, kurā netaisnība un pazemojums pakāpeniski tiek normalizēti. Bailes no vientulības; no tā, ka nekļūsi par to, ko no tevis sagaida; no atstumšanas, aizmiršanas vai citu cilvēku aizmirstības; no savas identitātes zaudēšanas; bailes no “cita”. Bailes krājas nemanāmi, līdz pārvēršas agresijā vai pašiznīcināšanās tieksmē.

Iestudējums aicina pārdomāt: ko nozīmē būt šādas pasaules iedzīvotājam? Vai taisnīgumam ir robežas? Kur sākas atbildība par savu rīcību? Šis ir darbs par mūsdienu sabiedrību un mūsu atbildību par to, kāda tā būs rīt.

Dramaturgs Mohammad Al Attar, dzimis 1980. gadā Damaskā, Sīrijā, pašlaik dzīvo un strādā Berlīnē. Savā dzimtajā pilsētā viņš studēja literatūru, vēlāk — teātra mākslu, un ieguva maģistra grādu dramaturģijas studijās Goldsmiths, University of London. Viņa lugas, kas sākotnēji sarakstītas arābu valodā, un to tulkojumi iestudēti teātros un festivālos dažādās valstīs, tostarp Volksbühne Berlīnē, Lincoln Center Ņujorkā, Royal Court Theatre Londonā, Avinjonas festivālā un daudzviet citur. Al Attar raksta arī rakstus un kopš 2011. gada plaši pievērsies Sīrijas revolūcijai, kā arī bēgļiem un karam savā valstī.