Moljērs: Tartifs

No franču valodas tulkojis Aleksys CHURGINAS. Režisors Oskaras Koršunovas: “Tartifs ir mūsu laika ‘varonis’. Perfekts konformists, karjerists, pragmatiķis un libertīns. Lai sasniegtu savus mērķus, šis tēls neapstāsies ne pie kā. Protams, izrādē viņš neizliekas par svēto; drīzāk viņš ir izcils sabiedrisko attiecību speciālists, kurš saprot, ka lētticīgo apmānīšanai nav labāka līdzekļa par morāli, ar kuru viņš ciniski manipulē. Liekuļošana un meli viņam ir tikai tēla veidošana, savukārt iedzīvošanās uz citu rēķina ir spēka un pārākuma apliecinājums. Tartifi vienmēr ir apliecinājuši sava laikmeta ‘reliģiju’. Moljēra laikā viņi bija iefiltrējušies Baznīcā, padomju laikos — partijā, bet mūsdienās viņi ir visur, kur ir Mamons: bankās, politikā un tā tālāk. Viņi vienmēr ir ideoloģiski pareizi un spēj ietērpt visbriesmīgākos darbus visskaistākajos vārdos. Globālā finanšu krīze ir tartifisma sekas. Šī komēdija ir īpaši aktuāla mūsdienu Lietuvā, kur tartifisms zeļ. Šajā izrādē es neievēroju tikai klasicisma konvencijas: tajā ir gan tekstuālas, gan darbībā balstītas provokācijas. Moljērs pats izvirza interesantus nosacījumus izrādes veidošanai. Šis autors ir ass un aktuāls. Neviena luga pasaulē nekad nav izraisījusi tik lielu skandālu kā “Tartifs”. Tas bija pirmais dramatiskais darbs, kas kļuva par starptautisku notikumu, nostādot vienu no lielākajām varām pretī visietekmīgākajai autoritātei — pāvesta galma megavalstij. Lietuvā es tartifismu redzu nevis Baznīcā, bet gan mūsdienu valsts ierēdņu vidū, mūsdienu politikā un uzņēmējdarbībā, kur netrūkst skaistu frāžu, taču aiz tām slēpjas korupcija. Cik viegli un ciniski cilvēki tiek manipulēti ar sabiedrisko attiecību propagandas līdzekļiem... Tas izrādē ir atpazīstams. Diemžēl nākamā paaudze nav godīgāka. Tā vienkārši ir labāk sagatavota šādām manipulācijām, kā to īpaši spilgti parādīja liberāļu skandāls. Liberāļi atklāti runāja par to, ka nāk, lai izskaustu korupciju, taču piedāvāja mums lielāko gabalu no korupcijas pīrāga, ko mēs tagad sadalām.”