Naubertas Jasinskas: Velna līgava

“Velna līgava” ir muzikāla drāma par mūžību un vienaldzību. Iedvesmojoties no Arūna Žebriūna un Vjačeslava Ganeļina muzikālās filmas, aktrises Vaivas Mainelītes dzīvesstāsta, Džona Kasavetisa intīmās kino valodas un Kazīša Borutas noveles “Baltaragja dzirnavas”, iestudējums vēsta par kolektīvo mītu ietekmi uz mūsu identitāti.

Lugas autors un režisors Naubertas Jasinskas: “Mēs veidojam pilnīgi jaunu ‘Velna līgavas’ interpretāciju — tas nebūs ne jauns Borutas darba iestudējums, ne filmas atdarinājums ar jauniem aktieriem. Iestudējums jautā, vai pagātnes rekonstrukcija ir mīlestība pret pagātni vai nespēja radīt un dzīvot tagadnē. Šis darbs ir aktuāls arī šodien, jo dzīvojam rekonstrukciju apsēstā kultūrā un tādējādi veidojam bīstamas attiecības ar atmiņu. Vēlme atjaunot, pārtaisīt un atgriezties kļūst par drošu zonu, kurā var izvairīties no īstiem jautājumiem par tagadni.”

Iestudējumā pasaka un realitāte savijas vienā veselumā: senais stāsts par Jurgi, Girdvainu, Baltaragji, Uršuli un Pinčuku tiek pārcelts mūsdienu mūzikas industrijas, mēģinājumu un koncertu pasaulē. Šeit varoņi ir gan mītiski arhetipi, gan mūsdienu cilvēku atspulgi. Stāsts veidots no jaunās Jurgas skatpunkta. Pasaule, kuru viņa reiz gribēja iekarot, kļūst tukša, un baudījums to vairs nespēj piepildīt. Viņas tēvs Baltaragis, mūzikas biznesa īpašnieks, cenšas saglabāt kontroli; viņas mīļotais Girdvainis nonāk morālas izvēles priekšā, bet Uršule ir nemitīgu centienu un neveiksmju tēls, kuras nepiepildītība kļūst par brīdinājumu Jurgai. Darbībā iesaistās arī producents (Pinčuks), atgādinot, ka slava un panākumi vienmēr maksā. Pretstatā velna viltībai darbā parādās Eņģelis un Vaiva Mainelīte; viņu dialogi kļūst par pārdomām par cilvēka dzīvi, tās jēgu un līdzsvaru starp labo un ļauno.

Iedvesmojoties no dažādiem avotiem, “Velna līgava” sastāv no divām daļām. Pirmajā skatītāji iegrimst leģendārās filmas “Velna līgava” atmiņās — tās kļūst ne tikai par iestudētu rekonstrukciju, bet arī par novecojošas aktrises iekšējo atmiņu, ilgām un sapni. Pārdomas par vienaldzību ievada otro daļu — koncertu, kurā redzam nevis kultūras mīta apsolīto piepildījumu, bet gan tā sabrukumu. Otrā daļa parāda, ka ilgi gaidītais “un viņi dzīvoja laimīgi līdz mūža galam” tā arī nepienāca. Tā ir mūsdienīga refleksija par laika spēku, atmiņas un realitātes neatbilstību un sāpīgo nepieciešamību raudzīties uz mītu bez romantizētām ilgām.

Iestudējums tapis LNDT un MMLAB teātru kopprodukcijā.

* Iestudējumu finansē Lietuvas Kultūras padome, Viļņas pilsētas pašvaldība un Lietuvas Republikas Kultūras ministrija.

Iestudējumā skan fragmenti no filmas “Velna līgava” ieraksta, kuru izpilda: Jurga — Asta Chomentauskienė; Pinčuks — Jonas Rupša; Girdvainis — Vytautas Kernagis; Baltaragis — Viktoras Malinauskas; Marcelė — Tatjana Čiumičeva; Uršule — Birutė Dambrauskaitė; Anupras Visgirda; Raupys — Alfonsas Vaškevičius. Kauņas Valsts koris Petara Bingela vadībā.