Astrida Lindgrēne: Ronja, laupītāja meita

Tulkojusi no zviedru valodas Eugenija STRAVINSKIENĖ

Mežainā pakalnā, pilī, ko zibens spēriens pāršķēlis uz pusēm, dzīvo Ronja — meitene, kura dzimusi laupītāju vadoņa Matisa ģimenē. Viņas dienas paiet, rotaļājoties ar laupītājiem un baudot vecāku mīlestību, bet aiz pils mūriem gaida iespēja doties izpētīt maģisku mežu, kas pilns ar rūķiem, lidojošām radībām un citām neparastām būtnēm. Tikmēr Matis vēro, kā meita aug, cerēdams, ka Ronja pārņems vadību pār viņa laupītāju bandu.

Viņu ikdienu, kas piepildīta ar laupīšanām, sanākšanām un dziesmām, kā vēl viens zibens spēriens pāršķeļ vēsts, ka Mata nāvīgais ienaidnieks Borka ar savu bandu apmeties pils otrā pusē. Arī Borkas dēls Birks dzīvo kopā ar laupītājiem. Kad Ronja viņu ierauga pirmoreiz, viņa jūt, ka tas ir tāds cilvēks, pēc kura viņa vienmēr ilgojusies un gaidījusi — mazs cilvēks, gluži kā viņa pati. Sākumā bērni, tāpat kā viņu tēvi, sacenšas un spītīgi turas pie sava, taču, kopīgi piedzīvojot piedzīvojumus un pārbaudījumus, viņi pamazām sadraudzējas. Viņu slepenā draudzība izaicina ne tikai bērnus, bet arī laupītāju bandas, un galu galā liek bērniem aizbēgt no mājām uz mežu.

“Ronja, laupītāja meita” ir viens no pazīstamākajiem Astridas Lindgrēnes (1907–2002), izcilās zviedru bērnu rakstnieces, darbiem. Viņas grāmatas tulkotas vairāk nekā 95 valodās. Astrida Lindgrēne saņēmusi desmitiem apbalvojumu, tostarp Hansa Kristiana Andersena medaļu — augstāko starptautisko apbalvojumu, ko piešķir bērnu rakstniekiem un grāmatu ilustratoriem. Viņa radījusi visā pasaulē pazīstamus leģendārus tēlus, piemēram, Pepiju Garzeķi, Karlsonu un Lennebergas Emīlu.

“Ronja radās tāpēc, ka, dzīvodama pilsētā, es ļoti ilgojos pēc klajiem laukiem un dziļā meža. Viss sākās, kad sāku iztēloties kalnu un uz tā — laupītāju pili, kas pēkšņi pāršķēlās uz pusēm. “Kādi cilvēki tur dzīvo?” es prātoju. Ā, viena laupītāju ģimene — tai ir meita, bet otrai — dēls. Gluži kā Romeo un Džuljetai. Sākumā viņi ķildojas un kaitina viens otru, bet pamazām sadraudzējas…,” reiz teica autore.

“Ronja ir meitene, kura uzdrošinās izvēlēties pati savu ceļu. Lai gan viņa ļoti līdzinās tēvam, viņa nespēj pieņemt viņa pasaules uzskatu un palikt viņa pilī; viņai pašai ir jāpiedzīvo, ko nozīmē draudzība, ko nozīmē mīlēt un zaudēt. Aizbēguši no mājām brīvībā, bērni ne tikai pieaug mežā, bet arī parāda pieaugušajiem, ka vienīgais ceļš uz spēku ir mācīties sadzīvot un apvienoties. Manuprāt, mācības, kas ietvertas Astridas Lindgrēnes darbā, ir ārkārtīgi aktuālas un svarīgas arī šodien. Mūsu “Ronja, laupītāja meita” ir muzikāls, asprātīgs un vienlaikus dziļš stāsts par pieaugšanu,” saka izrādes režisore un skatuves adaptācijas dramaturģe Eglė Švedkauskaitė.

Izrādē skan dziesma, ko izpilda Ąžuoliukas mūzikas skolas 4. klases zēnu koris (mākslinieciskais vadītājs Vytautas Miškinis, kormeistare Daiva Leipuvienė).

*** Bērniem līdz 4 gadu vecumam biļete nav nepieciešama, taču skatītāju zālē viņiem atsevišķa sēdvieta netiek nodrošināta; bērni sēž pavadošā pieaugušā klēpī. (Lūdzam pasākuma norises vietā uzrādīt vecumu apliecinošu dokumentu.) ***

Astrid Lindgren tiesības