Karolis Kaupinis: Lietuvas nāves paziņojumi. Vienas izrādes stāsts

“Lietuvas nāves paziņojumi. Vienas izrādes stāsts” vēsta par teātra veidotāju grupu, kas mēģina atjaunot leģendāru iestudējumu un tādējādi atgūt veseluma izjūtu savā dzīvē un teātra tagadnē. Taču šis darbs ir grūts: aktieri cīnās ar jautājumiem par mīlestību un personīgo piepildījumu, bet novecojošs režisors dzenas pēc gaistošās slavas. Ne uz skatuves, ne aizkulisēs viņiem neizdodas noturēt veiksmes un laimes mirkļus ilgāk par sekundi. Mēģinājumi tos atjaunot vai radīt no jauna nepalīdz. Cerība, ka pārejošā pasaulē iespējams sasniegt mūžīgu laimi, pamazām iesloga māksliniekus teātrī, kas pārvēršas ellē, — izrādē, kas ir mūžam īslaicīga.

2024. gadā kinorežisors un scenārists Karolis Kaupinis uzvarēja konkursā par vietu Eiropas dramaturgu rezidences programmā, ko organizē Lietuvas Nacionālais drāmas teātris kopā ar partneriem: Spānijas Nacionālo teātri Madridē, Gorkija teātri Berlīnē, Karalisko flāmu teātri Briselē un Zagrebas Jaunatnes teātri. Viņa luga saņēma daudz pozitīvu atsauksmju lugu rakstniecības festivālā “Versmė”, un viņš tika uzaicināts veidot iestudējumu LNDT Lielajā zālē.

“Man teātrī visinteresantākais ir mēģinājums pieskarties mūžībai, jo pēc savas būtības šī mākslas forma ir visgaistošākā. Tā ir cilvēka pamatvēlme — pārkāpt pāri savai īslaicīgajai esībai. Un visa pārejošums tagad ir mana galvenā izjūta. Man šķiet, ka tā nav tikai mana. Manuprāt, bailes no izzušanas — ne tikai no individuālas nāves, bet arī no kolektīvas izzušanas — nomāc daudzu no mums zemapziņu, jo Krievijas režīms atkal un atkal draud, ka agrāk vai vēlāk piedzīvosim to, ko ukraiņi piedzīvo pašlaik. Tāpēc — kur gan citur, ja ne īslaicīgajā teātrī, būtu vērts runāt par šo pārejošuma izjūtu?” par darba aktualitāti saka režisors Karolis Kaupinis.

Iestudējumā izmantoti daudzi arhīva videoieraksti ar Lietuvas teātra leģendām. Pēc režisora teiktā, “Lietuvas nāves paziņojumu. Vienas izrādes stāsta” centrālā doma ir tāda, ka šajos nestabilajos laikos noturīgu cerību var sniegt vienīgi ticība tam, ka viss nebeidzas šeit un tagad. Nākamās pasaules mūžība atsver šīs pasaules pārejošumu.

“Tā ir ideja, ko sekulāri cilvēki jau ir izsvītrojuši no savām domām, un tieši tāpēc viņiem ir tik grūti samierināties ar savu pārejošumu. Tomēr tagadnē mums neizbēgami jāatgriežas pie šīs idejas, ja nevēlamies zaudēt dzīves jēgu. Ar šo iestudējumu vēlamies pulcēt skatītājus un ļaut viņiem piedzīvot solidaritātes izjūtu, radot cerības un jēgas sajūtu laikā, kad politika to nesniedz,” saka Karolis Kaupinis.

Iestudējumā izmantoti arhīva materiāli no LRT, Lietuvos rytas un TV3 televīzijas, Lrytas.lt, Šauļu Drāmas teātra un Karolis Kaupinis videoarhīva. Izklausās fragmenti no šādiem muzikāliem darbiem: Giedrė — “Tą naktį grojo Tomas Boo”; Antanas Jasenka darbs no Oskara Koršunova režisētā iestudējuma “Įstabioji ir graudžioji Romeo ir Džuljetos istorija”; Claude VonStroke — “Who's Afraid of Detroit”; The Sweet Enoughs — “Dream Puppy”; Eleni Karaindrou — “Ulysses' Gaze”; Henry Mancini.