VocalEspoo: BERIO101: Berio un skaņa

Izpildītāji:
Linda Suolahti, vijole un vadītāja
Mari Palo, soprāns
Ensemble Musequal:
Annariina Jokela, alts
Kati Raitinen, čells
Aida Salakka, kontrabass
Marianne Sihvonen, flauta
Helmi Malmgren, klarnete
Jan Salminen, oboja
Katri Tikka, arfa
Valtteri Saarola, trompete
Tuija-Maija Nurminen, sitaminstrumenti
Petteri Kippo, sitaminstrumenti
Kirill Kozlovski, klavesīns un klavieres
Kas vieno Kaiju Sāriaho, benediktiešu mūķeni, azerbaidžāņu mīlas dziesmu, Baha solo vijoles svītas, Mārtinu Luteru Kingu un grupu The Beatles? Kurš gan cits, ja ne Lučāno Berio! 20. gadsimta 60. gadu stingrajās modernisma aprindās būtu varējis šķist skandalozi aizrauties ar Šūbertu, Monteverdi, Pērsela un The Beatles mūziku, taču tieši šis plašais tvērums padara Berio un viņa skanējumu neizsmeļami aizraujošu.
Koncertu iesāk orķestra skaņojuma skaņa — mazā oktāva, la (A4) —, kas atskan fortississimo, masīvi un granītam līdzīgi. Šķiet, ka tā ar pūlēm izlaužas uz āru, izmēģina dažādus tai līdzīgus augstumus, līdz atrod pāri augstāk esošajā si. Visā skaņdarbā tā cīnās ar šo skaņu vai svārstās kā svārsts, it kā kaut ko meklētu. Tā sākas Berio „Sequenza VIII” solo vijolei.
No šejienes sākas īstens apziņas plūsmas ceļojums. Pārsteidzošu pavērsienu netrūkst, mums pārlēkājot no 16. gadsimta Itālijas uz The Beatles mūziku un tālāk — uz Kaijas Sāriaho mistiskajām, abstraktajām noskaņām, kas ataino mākoņu struktūru. Saskaņā ar Berio dzīves filozofiju pagātne, tagadne un nākotne nemitīgi cita ar citu sarunājas — un no sadursmēm nav jābaidās, tās drīzāk jābauda!
Koncertā „Berio un skaņa” skaņdarbi līdzsvaro traģismu, humoru, sirdi plosošu skaistumu, dīvainus pavērsienus un bagātīgus tembrus — visas šīs sajūtas pastāv pilnīgā saskaņā. Atļauts smieties, ļauties aizkustinājumam, nepiekrist un uzskatīt to par dīvainu.
Sadarbībā ar: Kokonainen ry un VocalEspoo
Ilgums: aptuveni 2 stundas, ieskaitot starpbrīdi.