Trīs māsas

Trīs māsas
Komēdija

Režisors, scenogrāfs un muzikālais noformētājs: Ingomars Vihmars
Autors: Antons Čehovs
Tulkotājs: Oto Samma
Kostīmu mākslinieks: Jānuss Vahtra
Gaismu māksliniece: Iirisa Purge

Uz skatuves: Karmena Mikivere, Kleera Maibauma, Kadri Rēmela, Kati Onga, Karita Vaikjerva, Prīts Lūgs, Jāns Rekors, Andruss Vāriks, Merts Avandi, Karls-Andress Kalmets, Enns Kērds, Ingomars Vihmars

Kad slavenais rakstnieks Čehovs 1900. gadā ieradās uz savas jaunās lugas “Trīs māsas” pirmo lasījuma mēģinājumu, viņš neizturēja ilgi. Un, kad pēc mēģinājuma slavenais teātra cilvēks Staņislavskis meklēja Čehovu, viņš bija briesmīgā omā — skumjš un dusmīgs, jo bija domājis, ka uzrakstījis smieklīgu komēdiju, bet lasījumā visi to uztvēra kā drāmu un klausoties raudāja. Tāpēc Čehovam šķita, ka luga ir pārprasta un izgāzusies.

Tātad jau no paša pirmā mēģinājuma ar šo slaveno lugu kaut kas nav kārtībā. Un tomēr “Trīs māsas” ir tās slavenā autora slavenākā un visbiežāk iestudētā luga, ko iestudējuši un spēlējuši simtiem slavenu teātra vīru un sievu. Pat slaveni roboti. Un cilvēki joprojām nemitīgi apspriež, par ko ir šī slavenā luga.

“Pulks atnāk un pulks aiziet” — tā mēdz teikt kāds slavens teātra cilvēks, un mēs te, Igaunijā, labprāt šo teicienu citējam ikreiz, kad pieminam šīs slavenās lugas galveno notikumu. Nu, tagad slavenais režisors Vihmars iestudēs šo slaveno lugu. Patiesībā — vairāk nekā vienu reizi, jo pavasarī viņš to iestudēs arī Tartu. Lūk, ko viņš saka šobrīd:

“‘Trīs māsas’ ir luga par trim māsām un vienu brāli, kas dzīvo kaut kur Krievijas vidienes nekurienē. Viņu vecāki ir miruši, un viņiem nav īpašas vēlēšanās kaut ko darīt. Viņi dzīvo it kā kaut kādā karaspēka daļā vai kaut kā tamlīdzīgi. Viena māsa pat ir precējusies ar kaut kādu vecu garlaicīgu vīru, kurš viņai nemitīgi uzmācas un nez kāpēc slavē. Brālis ir iemīlējies un lugas gaitā apprecas, bet laulība neizvēršas laimīga. Māsas nemitīgi nopūšas un ilgojas doties uz Maskavu, jo senāk tur dzīvojušas, lai gan īsti neko par to neatceras. Un nez kāpēc viņas neatgriežas, bet tikai turpina žēloties. Tad ir Veržiņins, kurš ir precējies, viņam ir bērni un viss pārējais, bet nez kāpēc viņš sāk lidināties ap precēto māsu. Un tad jaunākās māsas dēļ lugas beigās kādu puisi nošauj. Ar pistoli. Tāds ir stāsts.”

Un tomēr nez kāpēc viņš šo lugu iestudē. Un, šķiet, viņš nebūs pēdējais.