Trīs māsas

Trīs māsas
Komēdija

Režisors, scenogrāfs un muzikālais vadītājs: Ingomar Vihmar
Autors: Antons Čehovs
Tulkotājs: Otto Samma
Kostīmu mākslinieks: Jaanus Vahtra
Gaismu māksliniece: Iiris Purge

Lomās: Carmen Mikiver, Kleer Maibaum, Kadri Rämmeld, Kati Ong, Carita Vaikjärv, Priit Loog, Jaan Rekkor, Andrus Vaarik, Märt Avandi, Karl-Andreas Kalmet, Enn Keerd, Ingomar Vihmar

Kad slavenais rakstnieks Čehovs 1900. gadā apmeklēja savas jaunās lugas “Trīs māsas” pirmo lasījumu, viņš to nespēja izturēt pārāk ilgi. Un, kad pēc lasījuma slavenais teātra cilvēks Staņislavskis devās meklēt Čehovu, viņš bija briesmīgā omā — skumjš un dusmīgs, jo bija domājis, ka uzrakstījis smieklīgu komēdiju, bet visi lasījuma dalībnieki to bija uztvēruši kā drāmu un, klausoties lugā, raudājuši. Tāpēc Čehovs domāja, ka luga ir pārprasta un izgāzusies. Citiem vārdiem sakot, jau kopš pirmā mēģinājuma ar šo slaveno lugu kaut kas nav īsti kārtībā. Un tomēr “Trīs māsas” ir tās slavenā autora slavenākā un visbiežāk iestudētā luga, ko uzveduši simtiem slavenu teātra vīru un sievu. Pat slaveni roboti, ja tā padomā. Un cilvēki joprojām nemitīgi spriež par to, par ko ir šī slavenā luga. “Pulks nāk un pulks aiziet” — tas ir slavens kāda slavena teātra cilvēka teiciens, ko Igaunijā bieži citē, kad tiek runāts par šīs slavenās lugas galveno notikumu.

Un tagad slavenais režisors Vihmars iestudēs šo slaveno lugu. Patiesībā — vairāk nekā vienu reizi, jo pavasarī viņš to iestudēs arī Tartu. Lūk, ko viņš par to saka:

“‘Trīs māsas’ ir luga par trim māsām un vienu brāli, kuri dzīvo kaut kur Krievijas nomalē. Viņu vecāki ir miruši, un viņiem īsti negribas neko darīt. Viņi dzīvo tā, it kā kaut kādās kazarmās vai tamlīdzīgi. Viena māsa pat ir precējusies ar kādu vecu īgņu, kurš viņu nemitīgi kaitina un nez kāpēc slavē. Brālis ir iemīlējies un lugas gaitā apprecas, taču laulība nebeidzas laimīgi. Māsas nemitīgi nopūšas un ilgojas aizbraukt uz Maskavu, jo senāk tur dzīvojušas, lai gan daudz ko par to vairs neatceras. Un nez kāpēc viņas neatgriežas, bet tikai sūdzas. Tad vēl ir Veršiņins — viņam ir sieva un bērni, taču nez kāpēc viņš sāk aplidot precēto māsu. Un tad jaunākās māsas dēļ lugas beigās kāds puisis tiek nogalināts. Ar pistoli. Tāds ir stāsts.”

Un tomēr nez kāpēc viņš šo lugu iestudē. Un, visticamāk, viņš nebūs pēdējais.