Sniegbaltīte un septiņi rūķīši

Kas ir patiess skaistums? Stāstnieki un leļļu teātra mākslinieki visā pasaulē jau izsenis ir centušies atbildēt uz šo jautājumu. Kad mēs jautājām burvju spogulim, tas mums izstāstīja brīnišķīgu stāstu par skaistu, bet ļaunu Karalieni, skaistu un laipnu Sniegbaltīti un mīlestību, kas spēj pārvarēt visļaunākos burvestību un burvju spēkus. Ir kāds burvju spogulis, kas visu atspoguļo tādu, kāds tas patiesībā ir. Kāds gan ir šis spogulis? Aktieri tajā ar interesi veras un ierauga nevis sevi, bet laimīgu Karali un Karalieni ar viņu mazo meitiņu Sniegbaltīti. Kad Karaliene nomirst, attēls pazūd. Taču tikai tā šķiet. Tad parādās kaķis un paskaidro, ka spogulis ir neparasts un tajā var ieraudzīt vismaģiskākās lietas. Un patiešām — drīz mēs ieraugām jaunu Karalieni, kura ilgojas būt pati skaistākā no visām, pat skaistāka par brīnišķīgo Sniegbaltīti. Tāpēc viņa pavēl kaķim aizvilināt skaistuli mežā. Laipnie rūķīši steidzas Sniegbaltītei palīgā. Tad Karaliene ķeras pie visļaunākajām burvestībām, taču tās ir bezspēcīgas pret Prinča tīro un patieso mīlestību — mīlestību, kas pārvar Karalienes visļaunākos burvestību spēkus. “No kurienes šis spogulis radies? Vai tas vienmēr būs šeit?” aktieri prāto. Un kaķis paskaidro, ka spogulis ir pasaule, kas atspoguļo mūs pašus.