Viesizrāde Jonavā: THE CHOICE

Izrāde ir daļa no laikmetīgā teātra festivāla “DEK” 2026. gada programmas. “Atmiņas bieži vien ir tikai fragmenti, īsi mirkļi vai pieskārieni, kas kopā veido dzīves kolāžu. <…> Atmiņas ir neaizskarama teritorija. Taču tā ir pilna ar spokiem.” (Edīte Egera, *The Choice*)

Otrā pasaules kara laikā Edīti Egeru, viņas māti, tēvu, māsu un citas ebreju ģimenes nosūtīja uz Aušvicas koncentrācijas nometni. Būdama baletdejotāja un vingrotāja, viņa dejoja Jozefam Mengelēm, kurš bija pazīstams kā Nāves eņģelis. Ticība, ka viss notiekošais ir pārejošs un ka drīz viņa atkal satiks savu mīļoto un vecākus, palīdzēja Edītei rast spēku izturēt ne tikai neiedomājamas šausmas, nežēlību, pazemojumu, dehumanizāciju, nogurdinošu darbu, badu, slimības un Nāves maršu, bet arī dzīvi pēc tam: “Kad mūs atbrīvoja, es biju tik vāja, ka nespēju pat runāt vai kustēties; gulēju līķu kaudzē. Mēs bijām brīvi, bet nezinājām, ko iesākt ar savu brīvību.” Abi Edītes vecāki gāja bojā gāzes kamerā. Viņas draugu nogalināja dienu pirms atbrīvošanas. Edītei vajadzēja daudzus gadus, lai iemācītos piedot — ne tikai citiem, bet arī sev. Balstoties savā unikālajā pieredzē, viņa aicina visus, kas cieš, stāties pretī savai traumai un izvēlēties brīvību no tās atbrīvoties: “Jūs nevarat mainīt to, kas notika, ko izdarījāt vai ko jums nodarīja. Taču jūs varat izvēlēties dzīvot tagad.”

Iedvesmojoties no Edītes Egeras grāmatas *The Choice*, izrāde ar kustību, dejas, atmiņu fragmentu un leļļu palīdzību stāsta par sievieti, kura pieredzēja neiedomājamu cilvēku nežēlību, daudzus gadus glabāja atmiņas sevī un galu galā saprata, ka īsta brīvība — īsta atbrīvošanās no cietuma — pienāks tad, kad viņa uzdrošināsies atgriezties vietā, no kuras daudzi neatgriezās… Šis ir stāsts par mums visiem: cilvēkiem, kuri pārdzīvojuši šausmīgus notikumus, cilvēkiem, kuri nespēj atbrīvoties no pagātnes spokiem, cilvēkiem, kuri cieš savu domu cietumos.

“Šis materiāls izvēlējās mani… Kad izlasīju *The Choice*, nodomāju, ka tā ir tik satricinoša, iedvesmojoša un pārveidojoša grāmata… bet vai to varētu iestudēt leļļu teātrī? Es turpināju to atstumt un meklēt kaut ko citu, taču šī grāmata nelaida mani vaļā… un es ļāvu tai ienākt. Es turpinu savu ceļu cauri dualitātei. Meklēju dzīvo un mirušo pārtapšanu. Kustība, figūra un cilvēks… Uz skatuves lido apkārt cilvēku fragmenti, čaulas un iepriekšējo dzīvju atmiņas — atmiņas, kas ir tikai “fragmenti, īsi mirkļi vai pieskārieni, kas kopā veido dzīves kolāžu”. Mēs pastāvīgi dzīvojam to vidū. Tās mūs apņem, traucē un reizēm virza uz priekšu. Manuprāt, ir svarīgi satikt savus spokus, paskatīties tiem acīs un ļaut tiem aiziet. Izvēlēties dzīvi, gaismu,” saka izrādes režisore Gintarė Radvilavičiūtė.