KUSMIS Visi pasākumi

Koncertu cikls “No Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam”: Svētku rapsodija

Kad
Otrdiena 29.12.2026 · 19:00Vietējais laiks (Europe/Vilnius)
Kur
Kauno valstybinė filharmonija, E. Ožeškienės g. 12, LT-44252 Kaunas
Organizators
Kauno valstybinė filharmonija
Biļetes un informācija
Kauno valstybinė filharmonija, E. Ožeškienės g. 12, LT-44252 KaunasAtvērt KUSMIS kartē

Šajā tradicionālajā koncertā Lietuvas kamerorķestris un tā mākslinieciskais vadītājs, vijolnieks un diriģents Sergejs Krilovs radīs svētku noskaņu ar diviem Johana Sebastiāna Baha svinīgiem skaņdarbiem, savukārt Džozefa Haidna gaišā simfonija un Morisa Ravela kaislīgā rapsodija pavadīs klausītājus pretī veiksmīgam un krāsainam Jaunajam gadam. Ap 1721. gadu J. S. Bahs sacerēja sešus orķestra skaņdarbus un veltīja tos savam mecenātam, Brandenburgas markgrāfam Kristiānam Ludvigam. “Seši koncerti dažādiem instrumentiem” — tā komponists tos raksturoja. Šajā vakarā skanēs “Brandenburgas koncerts” Nr. 3 Sol mažorā, BWV 1048. Bahs šeit neizceļ solistus, bet sadala stīgu orķestri partijās un atjautīgi izmanto stīgu trio daudzveidīgo saspēli. Programmā ir arī viens no populārākajiem šā baroka laikmeta ģēnija koncertiem — Vijolkoncerts Sol minorā, BWV 1056R. Tāpat kā citi komponisti, Bahs jaunajos skaņdarbos izmantoja materiālu no saviem agrākajiem darbiem; šī koncerta priekštecis bija koncerts klavierēm. Vīnes klasicisma skolas vadošais pārstāvis J. Haidns sacerēja 103 simfonijas. No viņa agrīnajām simfonijām vislabāk zināmas ir trīs (Nr. 6, 7 un 8), kas sarakstītas 1761. gadā un apveltītas ar programmiskiem nosaukumiem: “Rīts”, “Pusdienlaiks” un “Vakars”. Tie bija pirmie darbi, ar kuriem Haidns iepazīstināja Esterhāzi galma orķestri un klausītājus. Haidna simfonijām nosaukumus parasti piešķīra draugi vai klausītāji, un 6. simfonijas nosaukums “Rīts” saistīts ar tās pirmās daļas īso, lēno ievadu, kas atgādina saullēktu. Franču impresionists M. Ravels savu vijoles un orķestra rapsodiju “Tzigane” nosauca par “virtuozu skaņdarbu ungāru rapsodijas stilā”. Viņš to veltīja vienai no savas paaudzes slavenākajām vijolniecēm — ungārietei Džellijai d’Arānji, kura pirmatskaņojumu sniedza Londonā 1924. gadā. Interesanti, ka tā laika kritiķi darbu nopēla, dēvējot to par kiču, pastišu un “instrumentālu akrobātiku”; mūsdienās rapsodija triumfāli skan pasaules slavenākajās koncertzālēs.

Skatīt avotu

Informācija nāk no avota. Izmaiņas pārbaudi pie organizatora.