Ema un Neila Lavrenovaitė: dejas izrāde “Vēstule klusumam, kas neklausījās”

Cik daudz klusuma cilvēks spēj sevī paturēt? Dažs klusums sniedz mierinājumu. Cits runā skaļāk par jebkuriem vārdiem. “Vēstule klusumam, kas neklausījās” ir dejas izrāde, kas aicina jutīgā ceļojumā cilvēka iekšējā pasaulē — kur neizteiktās jūtas kļūst par vēstulēm, bet smaids reizēm ir tikai vēl viena maska. Šeit sastopas divi atšķirīgi veidi, kā sadzīvot ar klusumu: dziļi sevī slēpt emocijas vai visu aizsegt ar nevainojamu smaidu. Abi tēli cer, ka viņus sadzirdēs. Vēstules, kas top uz skatuves, kļūst par to, ko bieži neuzdrošināmies pateikt skaļi — par mājām, attiecībām ar sevi, zaudējumu un klusumu, kas reizēm skan tik skaļi, ka noslāpē visu apkārt. Šis nav stāsts par diviem cilvēkiem. Varbūt tas ir stāsts par ikvienu no mums. Varbūt tajā vakarā jūs ieraudzīsiet ko vairāk par izrādi. Varbūt beidzot sadzirdēsiet pats sevi. Dažkārt pietiek ar vienu sarunu, lai tas, kas ilgi dzīvojis klusumā, beidzot iegūtu balsi. Un ja nu kādā vakarā klusums nolemtu runāt…

Radošā komanda:
Horeogrāfija: Ema un Neila Lavrenovaitės
Dejotājas: Ema un Neila Lavrenovaitės
Mūzikas autors: Domas Brazulevičius
Pianists: Lukas Gedvilas
Kostīmu māksliniece: Sandra Yushka
N–7